KEIKO MATSUI – Starptautiskā džeza sensācija

. Viņa ir izlaidusi vairāk nekā 20 diskus un pārdevusi ASV vairāk par miljons albūmu. Viņa ir dalījusi skatuvi ar tādiem izpildītājiem, kā Stīvijs Vonders, Mails Devis, Deivs Koz, Hjū Masakela un Bobs Džeims.

Matsui tika nominēta kā „Labākais Mūsdienu džeza izpildītais” trešajā Billoboard žurnālā un ir parādījusies „Desmit Labākie Mūsdienu Indijas džeza albūmi” Billboard sarakstā tajā pašā gadā. Viņa ir spēlējusi uz visslavenākajām pasaules skatuvēm sākot ar Ņujorku un beidzot ar Maskavu.

Viņa ir dzimusi Tokio, japāniete Keiko Matsui raksta mūziku trīs gadu desmitu garumā un sāka spēlēt klavieres agrā 5 gadu vecumā. Viņas uzticība un dziļā kaisle iekļūst visā viņas melodiskajā mūzikā un arī ierakstos, kas ir iekļauti vairāk nekā pusotru miljonu pārdotajos albūmos.

Keiko Matsui  

Keiko Matsui ir pasaules pilsone. Viņa nepārtraukti sniedz koncertus un ir uzstājusies praktiski katrā zemes lodes stūrītī. Viņas mūzika šķērso visas rozežas un viņas sirsnīgā, internacionālā piederība, ir veidojusi unikālu dažādu mūzikas ietekmju sajaukumu. „Mūzikai nav robežu, tā vieno cilvēkus” – uzskata Japānā dzimusī pianiste, kompozītore un producente. „Bija daudz gadījumu, kad es jutu ka mani bija paglābusi mūzika. Strap mani un maniem faniem eksistē saikne, un mēs dalāmies manas mūzikas harmonijā”. Aktīviste pēc dabas, Keiko (izrunājas kā Kej-Koe, kas japāņu valodā nozīmē „laimīgs bērns”, „bērns - svētki”) izmanto ne tikai savu mūziku, lai sarunātos ar pasauli, bet viņa arī atdeva savu balsi dažādu organizāciju veikto akciju labā, piemēram, kā Vispasaules Pārtikas programma, Apvienoto Nāciju Organizācija, Iestājies Kaulu smadzeņu reģistrā un Nacionālā Donoru programma, un Kaulu Smadzeņu Fonds. No vairāk nekā pusotra miljona pārdotajiem albūmiem un desmitiem koncertu pa visu pasauli, Keiko Matsui, ir viena no spilgtākajām industruālās mūzikas zvaigznēm. Viņas brīvais gars un mākslinieciskais ģēnijs dāvāja viņai prieku dalīt vienu skatuvi ar Stīviju Vonderu, Mailzu Dēvisu, Hjū Masakelu, Bobu Džeimsu un Dēviju Kozu. 25.Janvārī 2011.gadā Shanachie Entertainment izlaida „The Road...” ilgi gaidīto, patstavīgo un pēc skaita 22. Keiko albūmu, kas tika laists klājā ASV.

„Keiko Matsui, ir ārpus kategorijas”, - saka Denni Veiss, Jazz „A&R” vice – prezidents, priekš Shanachie Entertainment. „Protams, viņa ir izcils džeza izpildītājs, bet uz viņas darbiem tādu lielu iespaidu atstāja klasiskā, pasaules mūzika un jaunā gadsimta mūzika, un rezultālts ir patiešām unikāls. Ģēnijs Keiko viņas kompazīcijās aizēno visu pārējo – viņas apbrīnojamās melodijas, vienkārši liek aizrauties elpai!”.

„The road...” ir pirmais jaunais Keiko Matsui ieraksts, kas sekoja pēc četriem gadiem pēc 2007.gadā izlaistā „Moyo” albūma, kur ir jūtama Dienvidāfrikas iedvesma, kur līdzās citiem piedalās Hjū Masakela. „”

„Tāds ilgstošs pārtraukums starp albūmu izlaišanu ir neparasts priekš manis, tāpēc kad es sāku ierakstīt šo disku, tas bija līdzīgs brīnumam”, - saka Keiko. „Kā arī, es pirmo reizi uzaicināju savas grupas dalībniekus, kas izgāja manu ilgstošo tūru pārbaudījumaiem!” „The Road” ir aizraujoša, mūžīgu, kaislīgu, emocionālu un eksotisko melodiju kolekcija, kas ir pilnas ar harmoniju un globālajiem ritmiem. „Es pastāvīgi koncertēju un atbalstu savu ģimeni”, - dalās pārsteidzoši skaistā, sevī iegrimusī un vientuļā divu bērnu māte. „Kad es sāku šo projektu, es daudz laika pavadīju, domājot par dvēseli un par to, no kurienes tā radās. Es uzsāku jaunu ceļu un aizgāju diezgan tālu un vēl joprojām uzskatu, ka dzīve ir brīnišķīga... pat neskatoties uz to, ka ir daudz pārbaudījumu un ceļš turpinās...”. Keiko īsteno gaisīgu – vieglu, kas ieņem aiz vien jaunas un jaunas formas, galveno melodiju, kas nosaka toni, kam vajadzētu sekot kinomatorgafiskām kompazīcijām.

Viens no vairāk atpazīstamākajiem un raksturīgākajiem Keiko Matsui mūzikas elementiem ir viņas talants veidot melodijas, kas paliek atmiņā, kuras viņa raksturo kā „spoguli” vai arī sevis atspoguļošanu jebkurā konkrētajā momentā. „Es vienmēr esmu vēlējusies rakstīt melodijas, kas paliks cilvēku sirdīs, tā pat kā tradicionālā vai klasiskā mūzika, kad mūzika turpina dzīvot gadsimtiem”. Keiko parāda savu radniecību ar „Noslēpumainais purvs” („Secret Garden”) melodiju, kas atver „The Road”  albūmu, uz ko iedvesmoja reiz saņemtā vēstule.

 „Fans no ASV bija atsūtījis man zīmīti, kurā pateica, ka mana mūzika liek cilvēkiem atgriezties pie savas dvēseles avota”, - dalās pianiste, klusā un tajā pašā cietā balsī. „Viņa vārdi palika ar mani un šī dziesma ir par to, no kurienes mēs visi sākam savu ceļojumu pa šo dzīvi”. „Embrace & Surrende” (Apskauj un padodies), ir vēl viena dziesma, kas spēcināja Keiko spējas likt dziesmai dziedāt un izstarot siltumu, un maigumu. Viņas emocionālā saikne ar šīs dziesmas jēgu ir sajutāma katrā notī. „Izpildot šo melodiju, es sajutu tik daudz emocijas, ka biju visa asarās. Tā ir par tādu mīlestību, kas atrodās Jūsos ieskšā, par to mīlestību, kas patiešām ir dziļa, bet ne miesas mīlestība. Pastāv kaut kas vairāk, kas mūs vieno. Mums visiem ir iespēja sniegt un saņemt mīlestību, un mums visiem apkārt ir mīlestība no visuma”.

„The Road” albūma ierakstīšanas svarīgākais notikums bija Keiko Matsui sadarbība ar cienījamo Kamerūnas babtistu, ģitāristu un vokālistu Ričardu Bonu, kopā ar kuru tika uzrakstītas dziesmas: "Nguea Wonja" un“Touching Peace” („Pieskaries pie miera”). „Ričards ir tik izcils izpildītjs un es ticu, ka viņam piemīt īpaša dvēseles daļiņa, kuru viņš ieslēdz, kad spēlē un kad viņš dzied, es jūtu, ka dzirdu enģeli”, - paziņo Keiko. Enerģiska un aizraujoša "Nguea Wonja" (kas nozīmē „esi lepns ar ceļu, kuru tu ej savā dzīvē”) un dievīga ballāde. „Pieskaries pie pasaules” paziņo par abu izpildītāju virtuozo spožumu un daudzpusību. Bona arī ir saistīts ar Keiko impresionistiskajā „Vanaga spārns” (“Falcon’s Wing”), kas paver skatu uz pianistes iespaidu no klasikas. “Man patīk vanagi”, - viņa saka. “Vienreiz es ieraudzīju brīnišķīgu putnu, kas iedvesmoja mani, un pēc dziesmas “Noslēpumainais purvs”(“Secret Pond”) tas bija dabīgi, lai paceltos gaisā un aizlidotu”.

Keiko Matsui ir nepārspējama izpildītāja un jūtās kā mājās jebkurā muzikālajā kontekstā. Kā demonstrē „The Road...”, viņa aizņemas no tik savā starpā atšķirīgajiem izpaušanas veidiem, kā džezs, klasika, roks, blūzs, pasaules mūzika, pasaulē tradicionālā mūzika un aiz tās robežām. Keiko balstās uz šo visu virzienu pievelkošo spēku savā „Bohēmiskajā Koncertā” ("Bohemian Concerto“), satraucošo pēdējo šova numuru un finālo dziesmu, ko viņa sarakstīja priekš „The Road”. „Šī dziesma nāca pie manis pēdējā minūtē, kad es atrados trīs nedēļas ilgajā Austrumeiropas tūrē” – paskaidro Keiko. „Es pierakstīju šo melodiju pierakstu kladē, bet kaut kādā veidā dziesma palika manā galvā un es dziedāju to visu tūri. Es varēju dzirdēt stīgu aranžerējumu un visu pārējo. Es sajutu kaut ko, kas it kā man teica: ieraksti šo dziesmu”.

Keiko kompozīcijas procesa rituāls ir sajaukums no pacietības un uzticības darītajam darbam. „Es vienmēr pataupu speciālu laiku, lai sastādītu grafiku”, - paskaidro dinamiskā izpildītāja. „Es sēžos priekšā klavierēm klusajā vietā un gaidu, lai izdzirdētu, no kaut kurienes nākošu melodiju. Tas var aizņemt visu dienu, bet kā tik es to izdzirdu, es to pierakstu”. Kaut gan Keiko vienmēr bija saistīta ar mūziku, viņa no sākuma bija domājusi, ka nodarbosies ar to profesionāli, kamēr viņa nebija atbraukusi uz ASV un nesajuta publikas atsautcību. Viņa nenāk no muzikālas ģimenes, viņas tēvs bija biznesmenis, bet mātei bija nosliece uz japānas tradicionālajām dejām, bet viņi abi sāka atbalstīt viņas muzikālo aizraušanos uzreiz, kad viņi pamanīja laimi, ko mūzika sniedza viņu meitai.

Savu debitalbūmu A Drop of Water (Ūdens lāse) Keiko ierakstīja ASV 1987.gadā. Pēc tam 1989.gadā tam sekojaUnder Northern Lights (Zem ziemeļblāzmas) un citi viņas albūmi, tajā skaitā No Borders (Bez robežām) (1990), NightWaltz (Nakts valsis) (1991), Cherry Blossom (Ķiršu krāsa) (1992), Doll (Lelle) (1994), Sapphire (Sapfīrs) (1995) un Dream Walk (Pastaiga sapnī) (1996), kas palika mūsdienu džeza Hit-parādu sarakstā, 15 mēnešu garumā. Turpmāk viņa stabilizēja savas pozīcijas kā spēku, ar kuru vajag rēķināties. 1997.gadā viņa uzsāka tūri, kas bija veltīta zināšanām par krūts vēzi un izlaida disku no četrām dziesmām ar nosaukumu A Gift of Hope (Cerības dāvana), kas sniedza lielu labumu organizācijai pret krūts vēzi Y‐Me Breast Cancer Organization.

Viņas mūzika ieņem ievērojamu vietu Say It, Fight It, Cure It, (Izrunā to, Cīnies ar to, Uzvari to), dažu drosmīgu sieviešu ilgstošā kompānija, kas cīnās ar krūts vēzi. „Mani fani nāk no dažādiem sabiedrības slāņiem un pie manis griežas dažādi fondi ar mērķi pievienoties pie to mērķiem. Kad es dzirdu motīvus, kuriem piekrīt mana dvēsele un kuriem es varu veltīt savu mūziku, tad es vienmēr esmu ar mieru”. „Tas ir mans veids kādā izpaust savu pateicību un pašatdevu”, - saka Keiko Matsui. 1999. Gadā pianiste sniedza "A Golden Moment" (Zelta moments) koncertu, kurā piedalījās olimpiskie daiļslidotāji: Kristi Jamaguči, Tara Lipinska, Jekaterina Gordejeva un Katerina Vitt, kura peļņa bija domāta Sjuzen G. Komen Fondam. 1998.gadā bija laists klājā viņas albūms Full Moon And The Shrine (Pilnmēness un Kapela), kas bija speciālās papulārās programmas PBS-TV Keiko Matsui: Light Above The Trees ( Keiko Matsui: Gaisma virs Kokiem) pavadībā. 2000.gadā Keiko saņēma speciālo apbalvojumu National Smooth Jazz Award “Par Pilnmetrāžāko videoierakstu” un saņēma “Best Female Artist" (Labākā izpildītāja) apbalvojumu. Viņa bija nominēta šim apbalvojumam atkal 2001.gadā. Pa to laiku viņa laida klājā aizkustinošo ierakstu The Ring (Gredzens), kam bija nozīme, kā veltījums pasaulei, līdzjūtībai, cilvēcībai un klausītājiem visā pasaulē.

Keiko Matsui Deep Blue (Tumši – Zils) disk (2001), Keiko bija pirmā japāņu izpildītāja, kam bija tāds gods nokļūt mūsdienu džeza Hit-parādu virsotnē, trīs nedēļu pēc kārtas. 2003.gadā viņa sasniedza lielus panākumus ar savu „The piano” (Klavieres) ierakstu, kas kļuva par viņas vismīļāko oriģiālo darbu remeiku. 2004. gadā Keiko albūma „Wildflowers” (Mežonīgā Puķe) galvenā dziesma, tika izmantota, kā ANO Āfrikas Vispasaules Pārtikas Programmas centienu atbalsts. „Es sapratu, ka vēlos atbalstīt VPP, uzzinot par milzīgām problēmām Āfrikā un par to, ka humānā palīdzība var palīdzēt mainīt vilvēku dzīvi uz labo pusi”  - dalās aktīviste. Keiko sadarbojās ar Asians for MiracleMarrow Matches, sniedzot vairākus labdarības koncertus. Kā arī ienākumi no 2001.gada mini – diska A Gift of Life (Dzīvības dāvana) tika ziedoti AMM Nacionālai Donoru programmai un Kaulu smadzeņu Fondam. 2009.gada decembrī pieprasītai pionistei tika piedāvāts savākt Ziemassvētku šovu klubā Blue Note Tokio, kam bija lieli panākumi, bet 2010.gadā notika viņas ilgi gaidītā debija Blue Note Ņujorkā, kuras biļetes bija ātri izpārdotas. Kā arī Keiko nesen ierakstījās un sniedza koncertus ar Bobu Džeimsu 4 Hand Piano (Klavieres ar 4 rokām) projekta ietvaros, kas nāca klājā 2011.gadā. Keiko sniegums, kā kompazītoram ļāva ieguldīt savu muzikālo ieguldījumu Japāņu, Krievu un ASV muzikālajos darbos.

Mums par prieku Keiko Matsui „The Road...” ceļš turpinās un viņa aicina mūs sev līdzi braucienā. „Mūzika, koncertūres un ieraksti, priekš manis nav darbs, tas vairāk līdzinās manas aicinājumam. Tas inficē mani ar enerģiju”, - saka Keiko. „Es ar nepacietību gaidu, dalīšanos ar vienotību, kad es atrodos uz ceļa. Mums visiem vajag pārtraukt cīņu un apvienoties. Mūzikai piemīt maģisks spēks, kas apvieno cilvēkus un es ceru, mana mūzika palīdzēs ieviest harmoniju zemes virsmā. Šīs albūms ir īpašs un man ļoti svarīgs. Es ceru, ka mana mūzika spēs iekļut manos fanos, aizskārt un uzmundrināt viņu dvēseles”.