Mūsdienu Latvijas garša var sākties!

Raidījumiņš saucās mazītiņais reklāmiņas pasūtījumiņš no visādām štruntiņa bodītēm iekš to televīzijiņu, par kartīgiņu piķīti. Apskatām, kā visādi pavāriņi dara savu darbiņu cepot un vārot burkāniņus, kartupelīšus, kāpostiņus, gaļiņu, zivtiņu, zupiņu, saldējumiņu, biezputriņu, garšvieliņu, piekožot klāt mārutkiņu, sinepiņu, un visādu citu -iņu, iedzerot vīnuciņu un šnabuciņu, sēžot un apspriežot tematiņu, tā darot un veicot savu smirdoņīgoņiņu darbiņu, lai taisītu mazu krējumiņa šoviņu.......

Joko - llamenē: Vai latvieši ir zaudējuši spējas normāli sarunāties?

Kas tā par stulbiņu sanazināto formiņu? Varbūt vajag sadot pa mutiņu, lai mājiņās pārnāk prātuciņš? Bet, varbūt, ka žūrijiņai par maz seksiņa un tāpēc radušies kompleksiņi? Interesanti, kurš mūlāpiņš skoliņās mācījiņa tā runātiesiņi? Pieauguši cilvēciņi, bet runā, kā pētera astiņi

Mērkaķīšu bandiņa- beidziet ņirgāties par latviešu valodiņu!

Žūrijas loceklītim no lauciņiem iesaku neprovēt barībiņu ar nazītiņu, jo kulturāliņā sabiedrībiņā ar nazītiņu ēd tikai nekulturālas pakiņas. Tas ir diktiņi interesantiņi, kā var škiebt iekšā paikiņu, izmantojot nazītiņu. Tu draudziņ, nākošo reiziņu iešķieb biezputriņu ar pirkstiņu, bet, liec mierā nazukiņu. Ar pirkstiņu ēstiņi ir glamūriņi, bet ar nazītiņu šķipelēt ir kaut kā no cūciņu kūtiņas.
Par to pamazināto formiņu iekš to Latvijiņas televīzijiņu, gribētos paņemt vienu ložmetējiņu un tā drucscītiņu novālēt par katru iti otiņu kurš sat -irš valodiņu.

Visu jums labiņu, skaistiņu ēstgribiņu un šķipelējiet ar nazītiņu, mazītiņā žūrijiņa!.

Ieteikt