Kā un kāpēc novecojam?

Dažādu faktoru ietekmē vecums lielākoties sev līdzi velk arī nepatīkamu nastu - dažādas saslimšanas. Taču tikai 15 līdz 30% veselības problēmu ir saistītas ar ģenētisko pārmantojamību, pārējo ietekmē dzīves stils, uzvedība, vide un notikumi cilvēka dzīvē.

Tātad mēs spējam kontrolēt vismaz 70% savu novecošanas faktoru, tai skaitā, tādus nozīmīgus ietekmes avotus kā pārtiku, fizisko aktivitāti, mācīšanos, attiecības. Risinot novecošanās problēmas zinātnieki ir nākuši pie atziņas, ka neatkarīgi no vecuma cilvēka organisms ir daudz jaunāks, un, pat ja cilvēks ir sasniedzis ievērojamu vecumu, viņa organismam, iespējams, ir tikai desmit gadu. Šī patiesība, kas saistīta ar to, ka audi un šūnas pastāvīgi atjaunojas, ir jaunās cilvēku šūnu vecuma noteikšanas metodes pamatā. Tās autors Jonas Frīsens uzskata, ka vidējais visu šūnu vecums cilvēka organismā ir 7-10 gadi un pat ir atradis izskaidrojumu tam, kādēļ cilvēki uzvedas saskaņā ar savu "patieso" vecumu, nevis savu šūnu fizisko vecumu: dažas šūnas tomēr neatjaunojas un to starpā ir daļa vai visas galvas smadzeņu garozas šūnas. Tajā pašā laikā zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēka smadzenes tikai ar gadiem sāk darboties ar pilnu jaudu - tātad tikai vecumā cilvēks kļūst gudrāks. Intelektuālās aktivitātes virsotne tiek sasniegta 50 - 70 gadu vecumā. Tradicionāli gan tiek uzskatīts, ka ar laiku cilvēka prāta spējas mazinās, jo galvas smadzeņu šūnas - neironi - uz dzīves beigām pamazām atmirst. Taču jaunāko pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka īstenībā ir savādāk, un galvas smadzeņu šūnas nemirst. Var tikt zaudētas saiknes starp tām, bet tas arī notiek tikai tad, ja cilvēks tās nekādi neizmanto.

Kur meklējams novecošanās noslēpums? Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka dzīves garums ir saistīts un to nosaka DNS sastāvā esošie telomēri, kuru funkcija tiek salīdzināta ar plastmasas plāksnīti, kas atrodas kurpju auklu galos, neļaujot tām izirt. Jo garāks telomērs, jo ilgāk cilvēks dzīvo, ja vien, protams, viņš neiet bojā kādā nelaimes gadījumā vai pēc pēkšņas slimības. Pētījumi turpinās.