Nils Ušakovs: Esmu par vienu valsts valodu, bet es parakstījos par referendumu

Nils Ušakovs parakstījies par referenduma sarīkošanu krievu valodas statusa jautājumā.

[4] 08.11.2011 09:39

"Gan es, gan "Saskaņas centrs" joprojām iestājas par to, ka Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai - latviešu valodai. Taču pašlaik notiekošā parakstu vākšana tikai ļoti nosacīti ir saistīta ar krievu valodas statusu. Tā saistīta ar jautājumu par cieņu. Cilvēki, kuri tagad nāk parakstīties par referenduma rīkošanu, parāda pašreizējiem valdošajiem politiķiem, ka viņiem ir apnikusi šī attieksme un ka viņi vēlas saglabāt savu pašcieņu, - paziņoja politiķis.

Pēc viņa teiktā, krievvalodīgie latvijieši ir parādījuši maksimālu toleranci un gatavību kompromisiem, šo vēlēšanu gaitā atbalstot ideju par trīs gadu moratoriju likumdošanas iniciatīvām, kas saistītas ar vēstures un nacionāliem jautājumiem. Uz šo soli viņi bija gatavi kopēja mērķa labad - lai dzīvotu vienotā sabiedrībā, kur cilvēki cits citu ciena, neatkarīgi no nacionalitātes vai dzimtās valodas.

"Latviju par savu Dzimteni uzskatīja Rīgas 6. pulka krievu karavīri, kuri krita 1919. gada novembrī kaujās ar Bermonta vienībām, un kuru vārdi iekalti piemineklī Sudrabkalniņā Imantā. Tāpat Latviju par savu Dzimteni uzskatīja krievu miliči, kuri gāja bojā 1991. gada janvārī. Tāpēc, ka krievi bija kopā ar latviešiem, kad Latvija 1918. gadā ieguva savu neatkarību un kad to atjaunoja 1991. gadā," - paziņoja Ušakovs.

Taču pēc vēlēšanām valdībā tika iekļauta partija, kuras pārstāvji uzskata viņus par nelikumīgiem kolonistiem. Bet valdības veidošanas gaitā politiķu vidū pilnīgi nopietni tika lietots arguments, ka "latviska" valdība tomēr būšot labāka. Tā ir galējas necieņas izrādīšana lielai Latvijas sabiedrības daļai, uzskata Nils Ušakovs.

"Tieši tāpēc es aizgāju un parakstījos "par" referendumu. Es personīgi un mana partija iestājamies par to, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu valoda. Un es kā pragmatisks politiķis saprotu, ka referendums nez vai var vainagoties ar panākumiem. Bet man ir jābūt kopā ar simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri grib saglabāt savas pašcieņas izjūtu," - norāda Nils Ušakovs.

Viņš piebilda, ka viņam ir vienalga, ka tas dos ieganstu politiskajiem oponentiem vainot viņu visdažādākajos grēkos. "Es nediskutēšu ar cilvēkiem, kuri gadu desmitiem biedē latviešus ar lozungiem "Krievi nāk!", šajā laikā novedot valsti līdz dziļākajai krīzei Eiropā. Tā vietā es kā krievs, kurš dzimis Latvijā, 11.novembrī došos nolikt ziedus Imantā, pie tā paša pieminekļa Sudrabkalniņā, kur iekalti latviešu un krievu karavīru vārdi. Šajā laikā Rīgas dome sakarā ar Valsts proklamēšanas gadadienu būs jau paspējusi izmaksāt pabalstu politiski represētajiem. Bet tieši pirms pašiem valsts svētkiem es vērsīšos pie krieviem un krievvalodīgajiem rīdziniekiem, lai viņi kopā ar visiem 18. novembrī atnāktu uz Krastmalu un nodziedātu savas valsts himnu. Tāpēc, ka krievvalodīgie latvijieši mīl savu valsti tāpat kā latvieši,"- uzskata Nils Ušakovs.