Jaunā grāmata – nevis par Jutu Strīķi...

Šonedēļ klajā nāks L. Lapsas, A. Margēvičas un K. Jančevskas grāmata, saistībā ar kuru nu jau bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs augusta sākumā publiski izplatīja baumas, ka tās galvenā varone būšot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, bet pati J. Strīķe vērsās ar sūdzībām žurnālistu organizācijās.

Nu ir iespējams atklāt, ka A. Štokenbergs „iekrita”, acīmredzot izmantojot pretlikumīgi noklausītās telefonsarunās saņemtu dezinformāciju, par kuras iegūšanas likumību pašlaik pārbaudi veic (vai, ņemot vērā grāmatā minētos faktus, drīzāk izliekas, ka veic) Drošības policija.

Patiesībā jaunā grāmata, kurai pēc analoģijas ar savulaik izdoto grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis dots nosaukums Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, uz bagāta faktu materiāla pamata vēsta par daudz plašāku tēmu – Latvijas specdienestu nekontrolējamību un visatļautību, kurai par upuri var kļūt ikviens valsts iedzīvotājs.

„Jūs dzīvojat valstī, kur pastāv ne jau tikai tiesu ķēķis vien un kur „viens likums, viena taisnība visiem” ir sauklis, kas kaut cik atbilst patiesībai tikai tik ilgi, kamēr jūs netīšām nepāriesiet ceļu kādam, kam šis likums nav rakstīts, - vai kurš vismaz pats tā uzskata,” teikts grāmatas priekšvārdā, īpaši norādot – Citā ķēķī aprakstītā nelikumību sistēma jebkurā mirklī var ietekmēt jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvi.

„Piedodiet par nepieklājīgu teicienu, bet, ja jūs neīstajā brīdī patrāpīsieties neīstajā situācijā, jūs paņems priekšā tā, ka maz neliksies. Ja jūs pagadīsieties pa kājām sistēmai - pat ne sistēmai, bet atsevišķiem tās pārstāvjiem, kas sapulcējušies interešu grupiņās, - jūs iznīcinās ja ne fiziski, tad vismaz profesionāli un finansiāli noteikti. Turklāt ļoti iespējams, ka jūs pat nesapratīsiet, kuri ir tie „vilkači pagonos”, kas jūs gremdē. Varbūt jūs esat viņiem kaut kur pārgājuši ceļu. Varbūt jūs esat izvēlēti kā uzskatāms piemērs, lai pabaidītu citus - re, re, kas notiek, kad cilvēks nesaprot un spītējas. Varbūt caur jums kāds vēlas nodot „sveicienus” vai tikt klāt kādam jūsu draugam vai radiniekam. Varbūt vēl kaut kas,” raksta grāmatas autori.

500 lappušu biezajā grāmatā aptuveni puse ir iepriekš no sabiedrības slēpti dokumenti un sarunu ieraksti, kas liecina gan par to, ko savu interešu vārdā atļaujas specdienestu pārstāvji, gan par to, kā vajadzības gadījumā tiek nodrošināti pierādījumi un „apstrādāti” liecinieki, gan par to, kā tiesībsargāšanas iestādēs sistemātiski tiek pievērtas acis uz „savējo” rīcību un pat ignorēti ziņojumi par gatavotiem noziegumiem.