Starptautiskais Rīgas salsas festivāls

1. septembris saistās ar tēva audzētām gladiolām, taču atmiņas sajūsmu neizraisa.

Var vainot likteni, var Latvijas valdību, bet Uldis Šimens pirmo septembri tomēr nesagaida skolotāja amatā. Nupat ieguvis augstāko izglītību kā pedagogs un ļoti vēlējies strādāt skolā, taču trīs reizes augstāks algas piedāvājums nospēlējis savu lomu. Tomēr joprojām Uldis ir deju skolotājs un šovakar ar karstasinīgu dejas priekšnesumu atklās Starptautisko Rīgas salsas festivālu.

Uz festivāla trim dienām sabrauks dalībnieki no 25 valstīm. Salsas svētki dos iespēju apgūt pamatsoļus tiem, kuri šo deju vēl nav iepazinuši, bet prasmīgajiem papildināties pie slaveniem pasniedzējiem no ASV, Spānijas, Gvatemalas, Anglijas, Somijas, Šveices, Horvātijas, Venecuēlas... Un ikviens var nākt paskatīties, kas tā ir par deju. Kā smejot saka Uldis – karstasinīgie latvieši salsu dejo maz, bet uz skatīšanos gan ir naski. "Kad notika pirmās salsas sacensības, līdzjutēji piebļāva visu Ventspils olimpisko centru."

Skolotāja aicinājums?

"Aizvakar veikalā redzēju, kā vecmāmiņa ar mazdēliņu izvēlas burtnīcas. Iekšēji tā nepatīkami sarāvos. Jo atmiņas par skolu man nav tās gaišākās, biju klusais bērns, noslēgts, un skolotājiem nebija laika vai vēlmes atvērt mani ar savu mīlestību," nedaudz rūgti saka Uldis Šimens, piebilstot, ka skola viņu tomēr vienmēr interesējusi, jo patīk iemācīšanas process. "Kad redzi, ka audzēknim sāk izdoties, salīdzini – kāda bija pirmā dejas stunda, kāda piektā, paši jau to nejūt."

Dejo Uldis kopš piecu gadu vecuma, sporta dejas sācis iepazīt jau bērnudārzā. Kad mācījies vidusskolā, devies pie direktora ar ierosinājumu, ka gribētu mācīt mazos dejot – nodibināts sporta deju pulciņš. Sācis studēt pedagoģiju, jo zinājis, ka noteikti būs deju skolotājs. Taču jau studiju laikā saskāries ar paradoksu – gribējis atrast darbu skolā, bet saņēmis atraidījumu, sak, trūkstot pieredzes.

"Pēc tam strādāju praksi internātskolā, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām, un man tur piedāvāja darbu. Gatavi ņemt atplestām rokām, man būtu arī audzināmā klase. Bet sagadījās, ka vienlaikus saņēmu citu darba piedāvājumu. Nu ko – trīsreiz lielāka alga... Tas bija izšķiroši," noteic Uldis, kurš nupat sācis strādāt par jaunas viesnīcas vadītāju.

Lai nepietrūkst prieka

Kad Uldim bija 17 gadu, viņš sāka mācīt dejas studentu korporācijā. "Biju jaunāks par viņiem visiem, bet jau sākumā visu noliku pa plauktiņiem. Kad mani sadusmo, es esmu ļoti stingrs! Skolotājam tādam jābūt, taču svarīgi visu darīt ar mīlestību. Tieši tas, man šķiet, pietrūkst mūsu skolās. Pedagogi paveic obligāto, bet par dziļākām lietām neaizdomājas. Un mācīšanā pietrūkst prieka."

Ulda aizrautība vienmēr bijusi sporta deja, taču pirms sešiem gadiem viņš iepazina salsu. Pasaulē to dejo vismaz kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, pirmsākumi meklējami Kubā, mambo dejā. Pēc tam tā iekaroja ASV, un no Riodežaneiro atceļoja čačača. Abu deju kustības saplūda un izveidojās salsa, kurā ir mazliet arī no afrikāņu dejām un flamenko.

"Sākumā bijām kādi 20 cilvēki, kas dejoja salsu, tobrīd gan man nešķita, ka tas ir kaut kas interesants... Bet pēc gadiem trim parādījās filma Netīrās dejas 2 – o, tas bija bums!" sajūsmā atceras Uldis. Viņš stāsta, ka Latvijā salsu vairāk dejo meitenes, taču arī daudzi puiši aizraujas ar šo karsto deju ne pa jokam. "Stereotipi, ka vīrietis nedejo, arī Latvijā palēnām aiziet. Bet, piemēram, Anglijā salsas klubiņos 70 procenti ir vīriešu, pie mums pagaidām otrādi."

Intelekts un ritms

"Sporta dejās ir liela treneru konkurence. Salsa ir nosacīti jauna, skolotāju nav tik daudz, turklāt dejotgribētāju kļūst arvien vairāk," teic Uldis, kurš pirms pusotra gada nodibinājis savu deju klubu, nosaukumā ietverot burvju vārdiņu – salsa.

Papildus Uldis jau trešo gadu apmāca jaunos pārus dejot kāzu valsi. Kā zināms, šobrīd Latvijā ir īsts kāzu bums, šovasar Ulda apmācāmo kāzu valsētāju pulkā bijis 15 pāru! Kad valša kursi pabeigti, Uldis piedāvā iespēju mācīties salsu, daudzi piekrīt ar sajūsmu. Tātad netrūkst jaunlaulāto, kuriem kopīgā dzīve sākas ar salsu!

"Sabiedrībā jau dejošanu uzskata par nenopietnu nodarbi. Taču tā attīsta intelektu," negaidīti saka jaunais puisis. Izrādās, savu bakalaura darbu viņš izstrādājis par tēmu jauniešu intelekta pilnveidošanās dejas apguves procesā, izpētījis, ka no astoņiem intelekta veidiem dejošana attīsta sešus. Pēc darba aizstāvēšanas Uldim dota rekomendācija studēt pedagoģiju maģistrantūrā. Taču viņš izvēlējies studijas turpināt uzņēmējdarbības vadībā.

Mācīšanas misija Uldi joprojām saista, taču viņš šaubās par pašreizējo skolas būtību. "Pirmais septembris man ir svētki, tomēr ar pārdomu pieskaņu. Atceros, kā svinīgi gāju uz skolu ar mūsu dārzā plūktām, tēva audzētām gladiolām, taču neesmu aizmirsis arī pārējo."

***

Uldis Šimens

• Deju skolotājs

• Dzimis 1982. gada 5. aprīlī Rīgā

• Mācījies Rīgas 41. vidusskolā, skolas laikā izveidojis mazajiem deju pulciņu

• Pabeidzis Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, izglītības zinātņu bakalaurs

• Iestājies uzņēmējdarbības vadības maģistrantūrā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa vadības augstskolā (RSEBAA)

• Strādājis Viesnīcu apgādā par biroja vadītāju un Rīgas piensaimniekā par mārketinga asistentu

• Tikko kļuvis par viesnīcas Rīga Plus vadītāju

• Dejo 19 gadus, sertificēts sporta deju skolotājs

• Nodibinājis deju skolu Salsa Carnaval

• Piedalās sacensībās un uzstājas šovos kopā ar partneri Eviju Zaļūksni

• Patīk ceļot pa Latviju, "nav nemaz jābrauc aiz robežām, pie mums ir tik skaistas vietas, jūra, kempingi, pazemes alas"

Foto:Ojārs Lūsis