Pasaulslavenais Mihails Barišņikovs dejos Latvijas Nacionālajā operā

Rīgā abi mākslinieki dejos četras kompozīcijas - horeogrāfa Alekseja Ratmanska veidotā darba "Valsis-fantāzija" pasaules pirmizrādi, divus Matsa Eka darbus - "Solo diviem" un "Vieta" -, kā arī Benžamēns Milpjē "Pēc gadiem":

VALSIS-FANTĀZIJA

Pirmizrāde: 2009. gada 2. Maijs, Latvijas Nacionālā opera, Rīga, Latvija

Horeogrāfija: Aleksejs Ratmanskis (2009)

Mūzika: Mihails Gļinka, Valsis-Fantāzija

Gaismu māksliniece: Dženifera Tiptone (Jennifer Tipton)

Kostīmu māksliniece: Dianna Berga (Deanna Berg)

Deja: Mihails Barišņikovs

SOLO DIVIEM

Pirmizrāde: 1996. gada 29. Marts, Jūsdāle, Zviedrija

Horeogrāfija: Matss Eks (1996)

Mūzika: Arvo Pērts (Alīnai, Arinuškai, Spogulis spogulī)

Gaismu mākslinieks: Ēriks Berglunds (Erik Berglund)

Scenogrāfs: Peders Freijs (Peder Freiij)

Kostīmu mākslinieks: Peders Freijs (Peder Freiij)

Deja: Ana Laguna un Mihails Barišņikovs

PĒC GADIEM

Pirmizrāde: 2006. gada 8. Jūnijā, Bufalo Universitātes Mākslas centrs, Ņujorka

Horeogrāfija: Benžamēns Milpjē (2006 & 2009)

Mūzika: Filips Glāss, Melodijas saksofoniem nr. 10, 2, 13 un 12, Ēriks Satī, Gnosjennas nr.1 un 3, Akira Rablē, Pirmā gnosjenna un Trešā gnosjenna (no albuma Eisoptrophobia)

Gaismu māksliniece: Dženifera Tiptone (Jennifer Tipton)

Video un filma: Asa Māders (Asa Mader)

Kostīmu mākslinieks: Marks Happels (Marc Happel)

Deja: Mihails Barišņikovs

VIETA

Pirmizrāde: 2007. gada 27. augusts, Stokholmas Dejas māja, Zviedrija

Horeogrāfija: Matss Eks (2007)

Mūzika: Fläskkvartetten

Scenogrāfs: Peders Freijs (Peder Freiij)

Gaismu mākslinieks: Ēriks Berglunds (Erik Berglund)

Deja: Ana Laguna un Mihails Barišņikovs

"Dejoju 20-30 izrādēs gadā, galvenokārt vasarā. Dodu priekšroku jauniestudējumiem," intervijā Operas Avīzei 2008.gada septembrī stāstīja mākslinieks. Atbildot uz jautājumu, ko dejotājam nozīmēja pāreja no klasiskās dejas uz laikmetīgo, M.Barišņikovs teica: "Tas nebija nekāds kardināls pavērsiens, tas nemainīja manu virzienu. Vienmēr esmu dejojis gan neoklasiskos iestudējumos, gan laikmetīgās dejas uzvedumos. Tas bija dabisks solis, un man par to nebija nekādu šaubu."

Mihails Barišņikovs dzimis Rīgā, kur deviņu gadu vecumā sācis mācības baletskolā, bet vēlāk absolvējis Sanktpēterburgas baletskolu. 1969. gadā kļuvis par Marijas teātra (toreizējā Kirova Operas un baleta teātra) baleta vadošo solistu. 1974. gadā pametis Krieviju, lai veidotu starptautisku karjeru baleta un modernās dejas kompānijās. 1979. gadā Mihails Barišņikovs apmetās uz dzīvi Ņujorkā, kļūstot par Amerikas Baleta teātra vadošo solistu, bet no 1979. līdz 1980. gadam bijis Ņujorkas balets solists. 1980. gadā atgriezās Amerikas Baleta teātrī kā trupas mākslinieciskais vadītājs. No 1990. līdz 2002. gadam Mihails Barišņikovs bijis sadarbībā ar horeogrāfu Marku Morisu dibinātā White Oak Dance Project vadītājs un dejotājs. Šobrīd Mihails Barišņikovs lielāko daļu laika velta Barišņikova Mākslas centra aktivitātēm. Starp mākslinieka nesenākajiem apbalvojumiem ir Kenedija centra Atzinības balva, Nacionālā Goda medaļa, Commonwealth Award, The Chubb Fellowship un Džeroma Robinsa balva.

Ana Laguna dzimusi un mācījusies Saragosā, Spānijā, kur viņa guvusi dejas pamatizglītību Marijas de Avilas vadībā. 1974. gadā Ana Laguna pievienojās Birgitas Kullbergas un Matsa Eka vadītajai Cullberg Ballet trupai Stokholmā. Līdzās darbam abu horeogrāfu izrādēs Ana Laguna atveidojusi lomas arī Jirži Kiliana, Kristofera Brūsa, Morisa Bežāra, Načo Duato, Žana Pjēra Perro, Ohada Naharina un Viljama Forsaita veidotajos iestudējumos. Pēc Nīderlandes dejas teātrī pavadītas sezonas (1980-1981) Ana Laguna atgriezās Cullberg Ballet sastāvā, kur turpināja atveidot galvenās lomas Matsa Eka iestudējumos. Šo Cullberg Ballet iestudējumu ietvaros Ana Laguna dejojusi uz visām galvenajām pasaules skatuvēm. Par saviem mākslinieciskajiem sasniegumiem, unikālajām interpretācijām un spilgto stilu Ana Laguna saņēmusi daudzas balvas, tostarp Premio Nacional de Danza (Spānija), Emmy Award par Karmenas atveidojumu (1995), Video Danse-France balvu par Labāko Žizeles interpretāciju, Zviedrijas Golden Carina Ari Medal, ieguvusi Zviedrijas Kultūras ministrijas Goda profesores nosaukumu (2000), bet savā dzimtajā pilsētā - titulu "Saragosas meita". 1993. gadā Ana Laguna pameta Cullberg Ballet, lai strādātu drāmas un dejas teātra iestudējumos. Viņa ir Matsa Eka darbu iestudētāja un repetitore dažādās dejas kompānijās.

Horeogrāfi:

Matss Eks ir zviedru dejas celmlauzes Birgitas Kullbergas dēls. Karjeru teātrī viņš sāka 1966. gadā kā Stokholmas Marionešu teātra un Karaliskā drāmas teātra režisors. Iestudējis arī vairākas operas. 1973. gadā Matss Eks kļuva par dejotāju Cullberg Ballet trupā, bet 1976. gadā sāka veidot savas horeogrāfijas. Vairāku Matsa Eka darbu pamatā ir lugas, tostarp paša veidotās lugu Bernardas Albas māja (1978) un Antigone (1979) adaptācijas. Viņš iestudējis pasaulē augstu vērtētas baletu Žizele, Svētpavasaris, Gulbju ezers, Karmena un Apburtā princese versijas. Matsu Eku fascinē iespējas, ko dejai paver televīzija, un par šāda veida darbiem viņš saņēmis dažādus apbalvojumus - Dance Screen, Emmy, Prix Italia. Laikā no 1982. līdz 1993. gadam Matss Eks bijis Cullberg Ballet mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1995. gada viņš kā brīvmākslinieks radījis virkni darbu, kuros deja kombinēta ar tekstu. Matsa Eka horeogrāfijas iestudē dejas kompānijas visā pasaulē, tostarp Somijas Nacionālais balets, Štutgartes Balets, Amerikas Baleta teātris, Nīderlandes Dejas teātris un Hamburgas Balets.

Horeogrāfs un Ņujorkas Baleta vadošais solists Benžamēns Milpjē dzimis Bordo, Francijā, kur astoņu gadu vecumā savas mātes, bijušās modernās dejas mākslinieces, vadībā sācis apgūt dejas mākslu. Pēc tam mācījies Lionas Nacionālajā konservatorijā un Amerikas Baleta teātra baletskolā, kur 1994. gadā dejojis Džeroma Robinsa iestudējumā 2 & 3 Part Inventions. Kā horeogrāfs Benžamēns Milpjē iestudējis izrādes Parīzes Operas baletam, Pacific Northwest Ballet trupai, Ņujorkas Baletam, Amerikas Baleta teātrim, Ženēvas baletam, Mihailam Barišņikovam un viņa kompānijām, Danses Concertantes. Benžamēns Milpjē veidojis dejas filmu Čakona (Chaconne, 2003), kuras tapšanā piedalījies arī filmu autors Olivjē Simola. Ņujorkas Balets pasūtījis Benžamēnam Milpjē jaundarbu iestudēšanai 2009. gada maijā. Par horeogrāfa darbu Benžamēns Milpjē saņēmis ASV Mākslinieku biedrības (USA Artist Fellowship) balvu.

Aleksejs Ratmanskis dzimis Sanktpēterburgā un mācījies Lielā teātra baletskolā Maskavā. Kā vadošais solists veidojis karjeru Ukrainas Nacionālajā baletā, Karaliskajā Vinipegas baletā un Karaliskajā Dānijas baletā. Aleksejs Ratmanskis iestudējis baletus Holandes Nacionālajam baletam, Marijas teātra baletam, Karaliskajam Dānijas baletam, Karaliskajam Zviedrijas baletam, Ņujorkas Baletam, Sanfrancisko Baletam un Gruzijas Valsts baletam, kura mākslinieciskā vadītāja ir Amerikas Baleta teātra vadošā soliste Nina Ananiašvili. Viņai 1998. gadā veltītā horeogrāfija Sapņi par Japānu ieguva Krievijas Teātra savienības balvu Zelta maska. 2005. gadā Aleksejam Ratmanskim par horeogrāfiju Karaliskā Dānijas baleta iestudējumam Anna Kareņina tika piešķirta prestižā balva Benois de la Danse. 2004. gada janvārī Aleksejs Ratmanskis kļuva par Lielā teātra baleta māksliniecisko vadītāju. Lielā teātra baletam viņš radījis vairākus pilnmetrāžas iestudējumus - Gaišais strauts (2003) un Skrūve (2005), atjaunojis Korsāru (2007) un padomju laika iestudējumu Parīzes liesmas (2008). Alekseja Ratmanska vadībā Lielais balets divreiz ieguvis Londonas The Critics" Circle piešķirto Labākās ārzemju kompānijas titulu (2005 un 2007), bet pats horeogrāfs saņēmis The Critics" Circle Nacionālo dejas balvu par baletu Gaišais strauts (2006). 2007. gadā viņš ieguva balvu Zelta maska kā Labākais horeogrāfs par izrādi Kāršu spēle Lielā teātra baletam.