Mielavam ar "Pārcēlājiem" jauns CD un koncerttūre
Tā ir dziesma par diviem krastiem – savējo un pasaules. Par allaž mainīgo attālumu starp tiem. Tā ir dziesma par draudzību. Arī mīlestību, protams. Un to, kas notiek, kad mēness iekrīt jūrā un tur arī paliek – vienmēr jauns.


Albumā ‘Bezgalīga lēnā deja’ Mielavs un Pārcēlāji turpina iepriekš aizsākto: vienkāršas un neuzbāzīgas melodijas, atturīgi smalki pavadījumi. Vienkārši sakot - latviski reti dzirdamās dziesmas pieaugušiem cilvēkiem.
Ģitārista Ginta Solas spēja, runājot tik maz pateikt tik daudz, ik dziesmai piešķirot savu seju un dvēseli, iepriecina ar katru reizi vairāk.
Teksti ir labi. Turklāt - kāds retums! - interesanti klausāmi. Tematiski tie dalāmi divos failos. Vienā - izjusta bet gana spirgta mīlas lirika, otrā – apkārtējās latviskās realitātes, tās noskaņojumu, vēlmju un ideālu vērojumi, skumji dzēlīgi vispārinājumi un interpretējumi. Nenoliedzami, slidena taka, uz kuras viegli lauzt kaklu. Jo interesantāk.
Īpaši tādēļ, ka Mielavs savus šķēpus raida ne tik daudz ‘oficiālo sūdabrāļu’ Kalvīša & Co miesās, kuru aplikšana ik tautietim ir pašsaprotama, cik internetā un citās aizkrāsnēs mītošajam anonīmajam vairākumam, kurš, šos viepļus aizgūtnēm lamādams, tajos neredz savu spoguļattēlu un paša nopelnus.
Respektīvi – Mielavs izaicina arī krietnu daļu savu klausītāju. Taču, to darot, viņš ir ne tikai skumjš un drusku kašķīgs (ne žultains!), bet arī asprātīgs un precīzs, arī pats savu diagonozi un izdzīvošanas recepti meklējošs. Tādēļ apvainoties nozīmē vienīgi atzīt šo dziesmu trāpīgumu.
Noklausīties dziesmas var: http://www.upe.lv/parcelaji04.asp