Par 6. maijā Lizuma pagasta Velēnā no
elektrotraumas mīklainā nāvē mirušajiem diviem jauniešiem iedzīvotāji
nerimst šausmināties. Puisim bija tikai 19, bet meitenei – 21 gads!
Policija notikuma vietā abus atrada ūdens kubulā kopā ar beigtu kaķi un
lampu, kas bijusi pieslēgta strāvai. Ārēji it kā viss ir pilnīgi
skaidrs. Jaunieši gājuši bojā no strāvas trieciena, neuzmanīgi
rīkojoties ar elektrību. Notikuma brīdī it kā neviena cita nav bijis
klāt, vismaz pagaidām tādas informācijas nav.Lūk, žurnāls Vakara Ziņas šķetinājis mīklainās lietas detaļas: Viss
taču notika nomaļas lauku viensētas teritorijā, gleznā Gaujas malā, ievu
ziedēšanas laikā. Jauniešus jau mirušus pirmais uzgājis namatēvs, kurš
pēc prombūtnes mājās atgriezies vēlu vakarā. Viņš arī nekavējoties
zvanījis uz 112 un izsaucis palīdzību. Ir uzsākts kriminālprocess pēc
Krimināllikuma 13. nodaļas «Noziegumi pret personas veselību».
Bojāgājušajiem tika nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze. 11. maijā
Smiltenē notika abu jauniešu bēres. Valsts policija vairāk informācijas
par šo traģēdiju un tās izmeklēšanu nav sniegusi, taču vietējā
sabiedrība nerimst uztraukties par notikušo. Izplatās baumas un
dažnedažādas versijas. Versiju par to, ka 6. maijā Velēnā divu
jauniešu nāve no elektrotraumas, iespējams, ir bijusi izshēmota, 28.
maijā publiskojis LTV1 ziņu raidījums «Panorāma». Atklājies, ka abi
jaunieši neilgi pirms nāves ir bijuši apdrošināti vienlaikus vairākās
kompānijās. Apdrošināšanas polisēs it kā norādīts, ka jauniešu nāves
gadījumā labuma jeb apdrošināšanas atlīdzības guvējs ir viena persona -
vīrietis, kura lauku māju teritorijā jaunieši ir gājuši bojā. «Panorāma»
nosaukusi iespējamo ieinteresēto personu vārdā. Tas ir 46 gadus vecais
Velēnas iedzīvotājs Dainis Mazulis. Viņš ir bojāgājušā puiša tēvs (kaut
neoficiāls) un bojāgājušās jaunietes tuvs draugs. Vai krāpnieciska shēma? Latvijas
Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins pauž - saistībā ar
šo divu jauniešu nāvi apdrošināšanas atlīdzības kopsumma ir rakstāma ar
piecām nullēm. «Pirmo reizi Latvijā!» par kopsummas apjomu un par
apdrošināšanas polišu skaitu, kas bija noformētas šiem diviem
jauniešiem, saka Abišāns. Viņš pieļauj, ka te, iespējams, ir darīšana ar
«naudas izkrāpšanas shēmu». Abāšins atklāj, ka saistībā ar
diviem bojāgājušajiem jauniešiem, viņiem dzīviem esot, apdrošināšanas
kompānijas iespējamo risku ar Daiņa Mazuļa vārdu saistīt nevarēja.
Princips esot ļoti vienkāršs. «Jaunieši, kas nu viņi Dainim Mazulim
bija, nopērk apdrošināšanas polisi un ieraksta Mazuli kā labuma guvēju.
Respektīvi, ja kaut kas gadās un jaunieši aiziet aizsaulē, viņš saņem
atlīdzību. Tas nostrādā ļoti vienkārši,» viņš stāsta. Ja, piemēram,
Mazulis pats būtu pircis polisi jauniešiem, varbūt kādās datu bāzēs
varētu atrast «kaut ko tādu interesantu vai mazāk interesantu» par šo
personu. Taču informāciju par labuma guvēju apdrošinātājs nemaz
nepārbaudot. Abāšins saka - tāds melnais saraksts, kur apdrošinātāji
varētu redzēt riskantos potenciālos klientus, Latvijā nemaz neeksistē.
Lielā mērā tas ir saistīts ar cilvēktiesībām. Atteikt pakalpojuma
sniegšanu apdrošinātājs nav tiesīgs, ja klients par to maksā. Abāšins
atgādina, ka apdrošināšanas atlīdzības guvējs šajā gadījumā ir tas pats
cilvēks, kas 1999. gadā tika tiesāts apsūdzībā par sievietes
uzspridzināšanu Grundzāles pagastā. Arī šī sieviete pirms nāves bija
apdrošināta. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs toreiz bija salīdzinoši
pieticīgāks - tikai aptuveni 1900 latu. Arī toreiz kā labuma guvējs pēc
sievietes nāves bijis norādīts Mazulis. Kur ir objektivitāte?!
