Bezpajumtnieki, atzinuši, ka miskastēs atrastos un citu cilvēku izmestos pārtikas
produktus paši neēd, bet pārdod tos tālāk uzpircējiem, vēsta
Latvijas televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens.
Lai
arī daudzi no viņiem neatklāj, kam konkrēti viņi tos pārdod,
kāda Rīgas Pļavnieku rajona bezpajumtniece Valentīna atzinusies,
ka produktus un citas mantas, ko atrod, pārdod vietējam uzņēmējam,
kuram Pļavniekos pieder čebureku tirgotava.
Šobrīd šī vieta uz laiku ir slēgta, jo pēc saņemtajām ziņām
Pārtikas veterinārais dienests (PVD) šajā vietā veica pārbaudi
un konstatēja, ka tirgotava pārkāpj higiēnas prasības, bet tās
saimnieks nevar uzrādīt produktu izcelsmes pavadzīmes, no kā tiek
gatavoti čebureki.
Intervijā raidījumā Valentīna stāstīja, ka
par atnestajiem produktiem un citām mantām no uzņēmēja, vārdā
Romāns, katru dienu saņem desmit eiro un desmit čeburekus. “Šodien
maizi atradu, sviestu un visu atradu. Visu ko vajag. Šodien visu
dienu strādāšu,” stāsta Valentīna. "Es
ēdinu šeit visu rajonu un savu. Salnas ielā dzīvoju. Tur mums
bagāts rajons. Bagātāks nekā šeit." Ar Romānu viņa pazīstama
esot jau sen. "Biznesmenis, četras
mašīnas. Viņam
piecdesmit ar kaut ko gadu. Bet viņš tāds – nedzer, nepīpē,
tāds veikls. Visu pats dara, gaļu. Es pie viņa padzīvoju, domāju,
smacīgi. Nē, Roma, es labāk svaigā gaisā."
Romāns intervijas
laikā sākotnēji noliedza, ka bezpajumtniekiem ko maksājot un ka
viņi nesot produktus, taču jau pēc brīža atzina, ka viņu
sarūpēto nesot uz mājām, nevis izmanto čeburekos: “Nē, ja viņi kaut ko,
tad mēs uz mājām nesam. Bet tā mēs te neko netaisām, ne desas, ne...”
Lai arī viņš apgalvoja, ka izejvielas čeburekiem tiek pirktas
oficiāli un ievēro derīguma termiņus, šādus dokumentus PVD
pārstāvjiem uzrādīt viņš nevarēja. Pēc veiktās pārbaudes
PVD vēl lems, kādu sodu uzņēmējam piemērot.
Arī vairāki citi
aptaujāto bezpajumtnieki norādīja, ka atrastos pārtikas produktus
pārdodot – paši apēdot tos tikai gadījumos, ja atrasts kas
īpašs, piemēram, sarkanie ikri vai ļoti svaigi produkti.Raidījuma Aizliegtais paņēmiens 5 minūšu sižetu ar "ekskluzīvo bomzeni" Valentīnu var noskatīties LSM.lv, spiežot šeitRaidījuma pilns izklāsts, cilvēki pēc raidījuma baidās ēst čeburekus :
Rīgā miskastes ir pilnas ar pārtiku, kas dažiem ļauj pabarot
ģimeni un pat par 10 eiro dienā piegādāt izejvielas kādai čebureku
ēstuvei Pļavniekos, LTV raidījumam „Aizliegtais paņēmiens” pastāstīja
vietējā „atkritumu biznesa” darbone Valentīna. Uzņēmums „miskastes
pārtikas” uzpirkšanu noliedz, taču nespēj nekādi dokumentāli pierādīt gaļas
izcelsmi.Kāds raidījuma komandas pie miskastēm sastaptais vīrietis arī
atzinis, ka atrasto pārtiku pārdod, taču viņš nevēlējās atklāt, kam un
kādiem nolūkiem. „Nu man ir, [kam pārdot]. Es negribu teikt. [..] Nu man
ir pazīstami, kam vajag. Priekš suņiem, priekš sevis,” atklāja
vīrietis.
Cits stāstīja, ka miskastēs atrasto pārdod „cilvēkiem tirgū”.
Savukārt Valentīna klāstīja, ka miskastēs var atrast daudz labumu, kas viņai ļauj nopelnīt desmit eiro dienā.
„Desmitnieku un vēl čeburekus. Es “čeburekos” strādāju. Es jau sen
pie viņa, pie Romkas. Es viņam strādāju. [..] Viņam banketu zāle blakām.
Viņš tur izmanto labas mantiņas,” atklāja Valentīna.
Pēc šādas informācijas raidījuma komanda nolēma čebureku ēstuvi
apciemot, jau piesaistot Pārtikas un veterināro dienestu, kas atbild par
pārtikas kvalitāti. Ēstuves īpašnieks Romāns noliedz „miskastes
pārtikas” uzpirkšanu un naudas maksāšanu bezpajumtniekiem.
„Nē, bomži mums neko nenes tagad. [..] Nē, ja viņi kaut ko, tad mēs
uz mājām nesam. Bet tā mēs te neko netaisām, ne desas... [..] Viņi mums
nenes, viņi te visur staigā, piedāvā. Zagļi te staigā, arī piedāvā,”
stāstīja Romāns.
“Gaļu nē, gaļu vispār nedrīkst ņemt, tā ir bīstama lieta,” viņš uzsvēra.
Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests, izstaigājot telpas,
neievērotu higiēnas prasību dēļ uz laiku šo ēstuvi nolemj slēgt. Taču
jau pēc dažām dienām, izrādās, viss ir vēl nopietnāk. Uzņēmums
dokumentāli nevarot arī pierādīt, no kurienes nākusi gaļa. Nav
marķējuma, nav pavadzīmju. Sods vēl sekošot.
Šajā gadījumā pastāv aizdomas, ka pārtika, ko cilvēki neapēd un
izmet, zudumā neaiziet, un Pļavnieku iedzīvotāji ar to tiek ēdināti
atkārtoti.
Tikmēr Rīgas Centrāltirgū var atrast pārtiku, kurai sen beidzies derīguma termiņš.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta stāstītā, esošā kārtība nosaka,
ka daļu produktu, kuriem termiņš vēl nav beidzies, bet draud jau izsīkt,
ražotāji var ņemt atpakaļ no veikaliem un pārstrādāt jau citā
produkcijā, piemēram, gan piena produktus, gan arī miltu
izstrādājumus.
Savukārt par visu pārējo produkciju, kas vairs nav ēdama, veikalam
jābūt noslēgtiem līgumiem ar firmām, kas to tālāk izgāž izgāztuves,
pārstrādā, kā, piemēram, gaļas produktus, vai arī izbaro dzīvniekiem.
Populārākais adresāts šajā ziņā ir Rīgas Zooloģiskais dārzs, kur nonāk
dažādi dārzeņi un augļi.
Gaļas un piena izstrādājumu apriti veikali savukārt cenšas plānot tik
precīzi, lai atlikumu nebūtu. Piemēram, Rīgas Piena kombināts norāda,
ka no veikaliem neņemot atpakaļ neko un neizdzerto pienu nepārstrādājot.
Savukārt daļu no gaļas produkcijas, desas un cīsiņus, kas vairs nav
ēdami, veikali nogādājot Lietuvā, kur to pārstrādā proteīnā, bet
atlikumus sadedzina.
Pārtikas un veterinārais dienests gan atzīst, ka nekādas kopējas
statistikas par to, kur nonāk neapēstie produkti pēc derīguma termiņa
beigām nav. Tā esot veikalnieku un ražotāju pašu darīšana un atbildība,
kurā viņi nejaucoties.
Taču raidījuma komanda pārliecinājās, ka tirgū var atrast produktus,
kuriem derīguma termiņš beidzies vai arī nav norādīts vispār. Visi
pārdevēji neko par to nezinot, strādājot tikai pāris dienu, bet
produkcija katrā ziņā esot laba. Arī cilvēki to labprāt pērk. (twitterembed)
