Jau šonedēļ, 22. un
23. martā, lielākajā un mīļākajā mājdzīvnieku izstādē „Petekspo. Latvijas
uzvarētājs 2014” Ķīpsalā, līdzās mīlīgiem kāmīšiem, pelītēm un dažādām
dekoratīvajām jūrascūciņām, pirmoreiz būs aplūkojamas gigantiskas jūrascūciņas
prāva pundurtruša augumā.
Lielās
jūrascūciņas, kas sver
aptuveni 3–4 kg
un kuru ķermeņa garums var sasniegt pat 50 cm, mēdz dēvēt par Cuy jeb kuī, kas spāņu valodā nozīmē vienkārši
‘jūrascūciņa’. Divas
šādas jūrascūciņas, līdz ar jestrajiem auntrušiem, skaistajiem dekoratīvajiem
baložiem, vistām un gaiļiem, izstādē rādīs minizoo „Dobuļi” sirsnīgie saimnieki
Agita un Varis Ķelpes.
Šīs
ir pirmās gigantiskās jūrascūciņas Latvijā, un tās ir ievestas tikai pirms gada
no Vācijas. „Dobuļos” šie interesantie, mīlīgie grauzēji lieliski sadzīvo vienā
aplokā ar draudzīgajiem auntrušiem. Turklāt ziemas aukstums, ja vien nav
aukstāks par – 10˚ C, lielajām jūrascūciņām nekaitē, gluži kā to dzimtenē
Dienvidamerikā. Tās ēd speciālo barību, sienu un burkānus, bet īpašs gardums ir
paprika un gurķi. Par to, ka jūrascūciņas lieliski iedzīvojušās Latvijā,
liecina arī tas, ka tās jau ir sagaidījušas
savus pirmos pēcnācējus.
Senie inki, kas apdzīvoja tagadējo Peru un Bolīvijas teritoriju,
bija pirmie, kas aptuveni pirms 2000. g. p. m. ē. pieradināja jūrascūciņas. Šai
apvidū jūrascūciņas vēl aizvien tiek turētas gan kā mīļi mājdzīvnieciņi, gan arī
lietotas uzturā kā delikatese. Līdz šai dienai Dienvidamerikā valda uzskats, ka tās spēj uzņemt sevī
ļaunumu un visas kaites, tādēļ tiek izmantotas arī dažādos dziedināšanas
rituālos. Par laimi, eiropieši gigantiskās
jūrascūciņas uztver tikai kā mīļus mājdzīvniekus.
Kā zināms, 22. un 23. martā Starptautiskajā izstāžu centrā
Ķīpsalā notiks izstāde “Pet Ekspo. Latvijas uzvarētājs 2013” – lielākā un
mīļākā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstāde Baltijā. Ķīpsalā notiks profesionālās suņu un kaķu izstādes, varēs aplūkot visdažādāko
mājdzīvnieku un eksotisko dzīvnieku ekspozīciju un iepazīties ar plašu zooindustrijas preču un
pakalpojumu piedāvājumu. Vairāk: www.petekspo.lv
