Pirms divpadsmit gadiem jauniņais filozofijas students Jurģis Liepnieks SestDienas slejā rakstīja: "...Es ienīstu varmācību, bet esmu gatavs piecpadsmit minūtes spārdīt kājām tos, kuri pazemo neaizsargātos, soda nevainīgos kaut vai tikai vārdos, kaut vai aiz pārpratuma, kaut vai neko nedarot tad, kad ir jādara."
Patlaban J.Liepnieks ir premjera biroja vadītājs, kurš jau mēnešiem nekautrējas spārdīt kājām tiesiskuma principus — apejot likumā noteikto priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumu, tiek reklamēta Tautas partija. Liepnieka un viņa biznesa partnera dibinātās biedrības Par vārda brīvību apmaksātās reklāmas mēs varam vērot katru vakaru, ieslēdzot televizorus — sabiedrībā zināmi cilvēki slavina Tautas partijas ministrus. Pati biedrība skaidro, ka tās mērķis ir vairot sabiedrībā pozitīvismu. Pretējās domās gan ir politikas eksperti: šādā veidā tiek apieti partiju priekšvēlēšanu reklāmām atļautie tēriņi.Jurģis Liepnieks ir ilustrācija teju hrestomātiskam intelektuālim, kurš, piedzimis savām ilgām un cerībām nepiemērotā laikā, iestāsta sev, ka mainīs šo laikmetu. Realitātē notiek tieši otrādi — laikmets uzsūc viņu un padara par cilvēku ziloņkaula tornī. No kaut kā tāda viņš tieši vēlējās aizmukt, vismaz tā deviņdesmito beigās presei sūrojās Liepnieks. Kā gan citādi lai izskaidro, ka viņš nekautrējoties dzīvo desmitgades ciniskākā elites korumpētības piemēra Jāņa Mottes politiķiem sadalītā Teātra ielas 12.nama ekskluzīvajā bēniņstāvā, brauc ar dārgu apvidus auto, bet vienlaikus izdod intelektuāļu žurnālu Rīgas Laiks, paskaidrojot, ka "man būtu kauns, ja latviešiem nebūtu šāda izdevuma".Viena no viņam piederošām sabiedrisko attiecību firmām saņēma 130 tūkstošus latu, lai sniegtu pakalpojumus digitālās televīzijas ieviešanas Kempmayer Media Limited meitasuzņēmumam Latvijā. Starptautiskā šķīrējtiesa pirms pāris nedēļām Lielbritānijā reģistrēto māteskompāniju atzina par mākslīgu veidojumu.Uz presē izteikto kritiku Liepnieks koķetē ar alegoriju par dalailamu — tibetiešu garīgais līderis savu pāridarītāju Mao Dzedunu dēvējis par dižo pazemības skolotāju. Viņš tā uztverot kritiku.Ir grūti saprast, kas no sabiedrībā zināmā Liepnieka ir viņš pats un kas — tikai viņa tēls. Tādēļ jo trāpīgāka šķiet kāda viņa konkurenta PR biznesā teiktais: Liepnieka veiksmīgākā kampaņa ir varoņteika par Jurģi Liepnieku. LIEPNIEKS POLITTEHNOLOGSVidusskolā Jurģis Liepnieks bija politinformators. Viņam patika klases priekšā runāt par eksistenciālām lietām, mazāk par pašu politiku. Tādu viņu atceras klases audzinātājs Siguldas 1.vidusskolā Edgars Seske. Jau skolas laikā nākamais premjera Šķēles komandas biedrs atšķīrās ar asu prātu un neordināru domāšanu. Politiskajos kuluāros Latvijas ceļa politiķi viņam piešķīra nežēlīgu iesauku — "asiņainais punduris".Iespējams, skolas laikā Liepnieka motivācija reizēm robežojās vienkārši ar vēlmi izcelties. Viņa vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ina Krūmiņa joprojām nesaprot, kādēļ skolēns izvēlējās rakstīt brīvās izvēles sacerējumu par tolaik maz pazīstamu dzejnieku Pēteri Ceriņu."Kas tas tāds?" tagad vairāk nekā desmit gadu vēlāk intervijā man atjautā arī pats Liepnieks. Uzvārds Ceriņš viņam neko neizsaka. Esot slikta atmiņa, Liepnieks paskaidro, nemitīgi pirkstos virpinot zīmuli. Kādā brīdī zīmulis nokrīt, un tā meklējumos zem galda savā smalkajā uzvalkā, ar aproču pogām, pazūd arī pats premjera biroja vadītājs. Ieradumi nemainās — arī pirms deviņiem gadiem žurnālā Rīgas Laiks aprakstīto, kā intervijas laikā Liepnieks ritmiski dauza zīmuli. Andra Šķēles komandā 1995.gadā Liepnieku ieveda Mārcis Bendiks — cilvēks, kurš vienmēr uzsvēris lobisma un sabiedrisko attiecību nozīmi politikas un biznesa veidošanā. Jau pirms Šķēles parādīšanās pie politiskā apvāršņa, Latvijas ceļa valdības laikā, Bendika lolojums Tautsaimniecības pētniecības fonds (TPF) darbojās kā savdabīgs politiskās varas un biznesa aprindu savstarpējās publicitātes rīks. TPF vēlāk pārauga aģentūrā EPI, kurā strādāja jaunais censonis J.Liepnieks. Pirms tam savā neilgajā darba pieredzē pēc vidusskolas viņš bija dzinis mašīnas no Vācijas, pastrādājis laikrakstā Diena un rūpējies par kādas farmaceitu firmas sakariem ar presi. Liepnieks nekad nav slēpis, ka ideālisma vārdā netaisās pārtikt no maizes un ūdens vien. Viņš gribēja un varēja sasniegt ko vairāk.Tobrīd bezpartijiskā Šķēles galvenais spēks bija tā dēvētais "mazais birojs", ko veidoja piecu cilvēku komanda — Liepnieks, Bendiks, Edgars Šķenders (joprojām strādā Šķēles uzņēmumos), Gundars Bērziņš (pašreizējais veselības ministrs) un Edmunds Krastiņš (pašreizējais Rīgas domes attīstības komitejas vadītājs). Banku krīzes un politisko ķildu novājinātajai valstij Šķēles darbīgums un izlēmība deva lielu priekšrocību, lai pēc trim gadiem ar jaunizveidoto politisko spēku Tautas partija gūtu pārliecinošu uzvaru nākamajās Saeimas vēlēšanās. Panākumu pamatā bija reālie darbi — iekustinātā zemes reforma un privatizācija, budžeta deficīta krass samazinājums un skaidri iezīmēta ārpolitika Eiropas Savienības un NATO virzienā. Un, protams, arī šo labo darbu propaganda.Pa naktīm kafejnīcā Možums Bendika un Liepnieka tandēmā dzima gan drūmā premjera tēls, gan viņa leģendārākās frāzes no runām: par nātru pļaušanu durvju priekšā, par bikšu gludināšanu un angļu valodas mācīšanos, sērija par Vinniju Pūku, par nīlzirgu, kurš baidījās no potēm. "Esmu atgriezies, lai strādātu!" Šķēles 1998.gada vēlēšanu sauklis nu pēc vairākiem gadiem piemērojams arī pašam Liepniekam. Pāraudzis savu skolotāju Bendiku, viņš nav vairs tikai vienkārši sabiedrisko attiecību māceklis. Formāli nu viņš ir premjera A.Kalvīša biroja vadītājs, bet, kā SestDienai atzina vairāki avoti, viņa ietekme uz šābrīža Latvijas politisko dienaskārtību ir daudz lielāka. Viņš rīkojas ārpus saviem tiešajiem darba pienākumiem, piemēram, šā gada sākumā pavadot ārlietu ministru Arti Pabriku braucienā uz Maskavu, kur tika apspriesti jautājumi par robežlīgumu un ekonomisko sadarbību. Sabiedrisko attiecību jomā ir tāds angliski apzīmēts jēdziens kā spin doctors — cilvēki, kas savērpj sabiedrības domu, lai panāktu vēlamo rezultātu. Šai metodei gan esot viens mīnuss: efekts ir īslaicīgs. Aizkulisēs baumo, ka Liepnieka padomi palīdzējuši savērpt sabiedrisko domu par Andri Šķēli. Vispirms bijusi ideja bijušā Ave Lat Grupas īpašuma atprečošana pret ārzonas firmas izsniegto 29 miljonu vērto vekseli. Tad Šķēles kā Tautas partijas "ierindas biedra" mīta izveidi, kuru gan gaisina zvani Jūrmalgeitas lietā, kā arī bijušajam premjeram izsniegtā caurlaide ieejai valdības ēkā uz Kalvīša valdības laiku. Visbeidzot — Šķēles 300 tūkstošu latu ziedojums Liepnieka izveidotajai organizācijai, kura apmaksā Tautas partijas ministru slavināšanu. Pats Liepnieks tai ziedojis 40 000 latu.Šķēle, kad lūdzu raksturot Liepnieku, ir principiāls: "Laiks, ko kopā esam strādājuši, ir nesens. Par nevienu no tuviem cilvēkiem neizsakos." LIEPNIEKS UZŅĒMĒJS"No kurienes jums nāk nauda," uz šo manu jautājumu Liepnieks ilgi domā, līdz apsmejas. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, viņš pēdējo pāris gadu laikā izstājies no savām sabiedrisko attiecību un reklāmas firmām. Creative Laborotory puse nesen esot pārdota starptautiskajam reklāmistu tīklam Oligvi, kam jau pirms tam piederēja otra puse. Cita Liepnieka līdzdibinātā firma Descartes Consulting patlaban pilnībā pieder viņa ilggadējam biznesa partnerim Kasparam Rolšteinam. Firmas nosaukums tika izvēlēts par godu aforisma "domāju — tātad esmu" autoram Renē Dekartam.Caur Descartes Rolšteins ir vienīgais īpašnieks arī PR Laborotorijai, kas plašāku publicitāti ieguva šovasar — atklājās, ka firma par 49 tūkstošiem latu veido tēlu valsts SIA Rīgas Austrumu slimnīca. Šis uzņēmums, kurā apvienots Onkoloģijas centrs, Linezera un Biķernieka slimnīca, ir pašreizējā veselības ministra Gundara Bērziņa (TP) lolojums. Arī Bērziņš savulaik bija viens no Šķēles "mazā biroja" kodola. PR Laboratorija bija vienīgais pretendents, kas pieteicās sniegt šo pakalpojumu. Pēc Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītājas Lindas Mūrnieces (JL) iesnieguma ekonomikas policija augustā sāka kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai K.Rolšteina saistība ar Tautas partiju nav veicinājusi konkrētā līguma noslēgšanu. L.Mūrniece arī izteica pieļāvumu: iespējams, par iegūto naudu Rolšteina un Liepnieka dibinātā sabiedriskā organizācija apmaksāja Tautas partijas ministru slavinošās reklāmas. Par šiem izteikumiem K.Rolšteins vērsies tiesā pret L.Mūrnieci par goda un cieņas aizskaršanu.Jau kādu laiku Jurģis Liepnieks atteicies arī no lekciju lasīšanas Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijā. Tur viena no tēmām bija baumu un kompromatu veidošanas stratēģiju pārdošana. Taču cilvēku atmiņā joprojām ir intriģējošas reklāmas Dienā pirms vairākiem gadiem: uz balta fona lieliem, izaicinošiem burtiem bija rakstīts "BAUMAS", bet lapas lejas daļā informācija par iespēju apmeklēt lekcijas. Tajās tika apskatīta un izspēlēta baumu veidošanas un atspēkošanas stratēģija."Tas izrādījās smags bizness. Peļņas līmenis nebija adekvāts ieguldītajam darbam," J.Liepnieks skaidro, kādēļ bizness aprāvies.— Bet jūs taču pelnījāt 200 dolāru stundā?— Tieši tā, taču, to pašu enerģiju ieguldot citur, varēja nopelnīt vairāk.— Vai jūs šīs tēmas izmantojat arī savā darbā?— (Ilgi domā) Nē… nu…jā.Nav iespējams pateikt, cik plaši Liepnieka politikā iegūtie kontakti palīdzēja privātajā biznesā. Viņa klienti bijuši gan privātās kompānijas, gan valsts uzņēmumi un institūcijas. "Īpaši pēc Šķēles pirmajām valdībām biju nenormāli pieprasīts konsultants." Par dažiem projektiem savulaik presē raisījušies daudz jautājumu: gan par veidu, kā firmas tikušas pie pasūtījuma, gan samaksāto summu atbilstību padarītajam. Jāņa Dombura vadītā Neatkarīgā informācijas un pētniecības biroja žurnālistiem pirms septiņiem gadiem tā arī neizdevās gūt argumentētu izskaidrojumu, kādēļ tieši Jurģa Liepnieka tobrīd vadītā sabiedrisko attiecību firma DDB&Co ieguva tiesības izstrādāt koncepciju kampaņai, kas stiprinātu jauniešos valstisko pašapziņu. Par nepilniem pieciem tūkstošiem latu noslēgtais līgums ar Valsts kanceleju — tieši tik daudz, lai nebūtu jārīko konkurss, — gala rezultātā vainagojās darbā uz trim lapām. Koncepcijas autori skaidroja, ka latviešu mentalitātes lielākā problēma ir atsacīšanās no panākumiem, norādot uz Lāčplēša, Sprīdīša un Atraitnes dēla likteni. Pēcāk nekas netika dzirdēts par anti-Sprīdīša kampaņas realizēšanu. Neko vairs nedzirdēja par vēl kādu Tautas partijas biedra Liepnieka sniegto sabiedrisko attiecību pakalpojumu, tikai par ievērojami lielāku summu. Viņam piederoša kompānija ar daudznozīmīgo nosaukumu Sofists, kurā strādāja tikai divi darbinieki (viena no tiem bija tagadējā Liepnieka sieva), saņēma 130 tūkstošus latu no digitālās televīzijas ieviesēja Kempmayer Latvia. Digitalizācijas krimināllietu izmeklētājs prokurors publiski izteicis pieļāvumu, ka Sofista epizode varētu būt saistīta ar naudas atmazgāšanu. Līdz šim izmeklēšanas gaitā publiskotie fakti liek nojaust, ka aiz ārzonu uzņēmumiem paslēpušies galvenie digitalizētāji meklējami šeit pat Latvijā. "Man šķiet, es neatbildēju uz to jautājumu, no kurienes nauda," kādā brīdī mūsu sarunā ieminas Liepnieks. Starta kapitāls esot iegūts no nekustamajiem īpašumiem, ko viņš iepircis pēc pirmajām Šķēles kampaņām. Pērnā gada amatpersonu ieņēmumu deklarācija liecina, ka J.Liepniekam pieder divi dzīvokļi un seši zemes īpašumi: Garkalnes novadā, Sakas pagastā un viens Pāvilostā.LIEPNIEKS FILOZOFSJurģis Liepnieks sevi uzskata par sofistu. Senajā Grieķijā sofisti bija cilvēki, kas par naudu mācīja daiļrunību un publiskās debates. Taču šim stāstam ir arī otra puse, un to intervijās Liepnieks parasti nepiemin: sofisti tika pelti par nepareizu, maldinošu slēdzienu veidošanu, lai gūtu uzvaru diskusijās. Filozofijas fakultāti tā arī nepabeigušo Liepnieku (viņš ir bez augstākās izglītības) vienmēr apņēmusi domātāja aura, ko centīgi atražojuši sieviešu žurnāli. Žurnālistu ģimenē uzaugušais Jurģis jau kopš mazotnes radināts pie lasīšanas mīlestības, kas pāraugusi interesē par filozofiju ar vēlmi to padarīt pieejamu arī plašākai intelektuāļu kopai. Taustāmā veidā tas parādās Rīgas Laikā, starp kura izdevējiem ir Liepnieks, kā arī izdevniecības Liepnieks un Rītups izdotajās grāmatās. Piemēram, A.Gailes un A.van Hofas tulkojums no sengrieķu valodas Hipokratiskie raksti. Atšķirībā no Liepnieka komunikāciju biznesiem šīs abas firmas strādā ar zaudējumiem.Kopīgi ar zināmu paziņu loku Liepniekam patīk diskutēt par dažādām filozofiskām tēmām, tostarp jau minēto sofismu un sofistiem. Pērn par šo tēmu viņi uzaicinājuši nolasīt lekcijas vairākus, kā pats Liepnieks apgalvo, pasaulē atzītus vadošos speciālistus. Daži pasniedzēji braukuši no Japānas un ASV, tādēļ, lai būtu lētāk, tikšanās rīkota Grieķijā. Cienot senos grieķus, šogad dzimusī Liepnieka meita tikusi pie dievietes Hēras vārda. Kad Rīgā viesojās budisma filozofs Aleksandrs Pjatigorskis, viņa miteklis bija Liepnieka bēniņu dzīvoklis Teātra ielā 12. Pjatigorskis ir bieži publicējies žurnālā Rīgas Laiks.Šis Teātra ielas nams savulaik tika plaši aprakstīts, kad atklājās, ka Valsts nekustamo īpašumu aģentūra ar vadītāju Jāni Motti priekšgalā nelikumīgi dalījusi dzīvokļus, tostarp arī vairākiem augsta ranga politiķiem. Pie dzīvokļa Vecrīgā, Teātra ielā 12, no Šķēles "mazā biroja" tika Gundara Bērziņa un Edgara Šķendera sievas, bet pie bēniņstāva kāda Aija Miškine, kā vēlāk izrādījās, Jurģa Liepnieka paziņa. Tā arī esot vienīgā viņa saistība ar šo dzīvokli, toreiz norādīja Liepnieks. "Vai jūs dzīvojat Teātra ielā?" jautāju.— Nē, Teātra ielā viena no kompānijām, kurā strādāju, īrēja no īpašniekiem dzīvokli reprezentatīvām vajadzībām.— Vai tā bija kāda no jūsu sabiedrisko attiecību kompānijām?— Zināt, es neatceros, kura. Goda vārds. Varbūt arī tagad īrēju, zināt, tik smalki nezinu.Pēc intervijas Liepnieks man atsūta mobilā telefona īsziņu: dzīvokli kopš pavasara īrējot viņa sieva. Kas īrējis pirms tam, viņš nezinot.Bez ekskluzīvu dzīvokļu īres Liepniekam patīk arī dārgi auto. No savas bijušās firmas viņš ik pa laikam nomā Porsche. Dārgu automašīnu pirkšana uz firmas vārda Latvijā ir izplatīta prakse, jo ļauj ietaupīt nodokļus. Ikdienā gan premjera biroja vadītājs brauc ar masīvo Range Rover apvidus auto. Visu uzreiz un to labāko — ja Jurģis Liepnieks ir par kaut ko ieinteresējies, viņš nekavējoties par konkrēto lietu mēģina izzināt visu. Padzirdējis, ka kolēģe klausās viņam nezināmu dziedātāju Treisiju Čepmenu, Jurģis metās uz veikalu un nopirka visus tur atrodamos dziedātājas diskus. Braucot ar Porsche, Liepnieks pārliecinājies par drauga teikto, ka meitenes atstājot zīmītes ar telefona numuriem, — tā viņš pērn stāstīja žurnālam Klubs. Savējiem Liepnieks ir pašaizliedzīgs draugs, gatavs palīdzēt jebkurā brīdī, un neslēpj arī savus izjūtas. "Viņš pārdzīvoja, ko par viņu runā cilvēki. Vairākkārt atzinās, ka ir neatvērta izpletņa sajūta," stāsta bijusī kolēģe, kas kādu brīdi ietilpa Jurģa pietuvināto personu lokam. Ambiciozs, idejām pārpilns. Taču kā priekšnieks reizēm neciešams, jo spēja nokritizēt, nedodot iespēju paskaidrot. Jau skolas laikā ar lielu pašlepnumu apveltītajam skolēnam bija grūti pieņemt aizrādījumus, atceras klases audzinātājs Edgars Seske. Skolotājiem vajadzējis atrast savu pieeju. Patlaban J.Liepniekam ir nosprausts jauns mērķis — viņš esot nobriedis grāmatai: "Ja man dzīvē ir kāds izaicinājums, tad tikai kļūt par rakstnieku."Spalvas asināšanu gan piebremzējusi pašreizējā politikas taisīšana.
Inga SPRIŅĢE
