Rīgas jūras līcī atrod mirušu vali. Šīs sugas pārstāvis Latvijā atrasts pirmo reiziUz akmeņu krāvuma, kurš kalpo par Skultes ostas jūras vārtiem, sapulcējušies vairāki desmiti reportieru, fotogrāfu un dabas interesentu. Visi nepacietīgi veras jūrā uz tālumā vīdošo kuģīti, aiz kura redzams liels, pusapaļas formas objekts. Tas ir valis, kuru mirušu piektdienas rītā uzgāja krasta apsardzes patruļkuģis jūrā netālu no Duntes.Gaidītāji kļūst nepacietīgi. Kuģis, kuram piesiets mirušā dzīvnieka ķermenis, nekust no vietas, gaidot atļauju ievilkt milzīgo, ap 10 tonnu smago un 12 metru garo kuprvali Skultes ostā.Mēs tikmēr dodamies jūrā ar nelielu motorlaivu, kuras dzinējs, kā pastāsta laivas īpašnieki, ir bojāts, tādējādi draudot atstāt mūs bezpalīdzīgi dreifējam Baltijas jūras plašumos. Tomēr ir vērts riskēt — pēdējā reize, kad kāds valis iemaldījās Latvijas teritorijā bija 1976.gadā. Toreiz tas bija 14 m garš finvalis, kurš gāja bojā, saduroties ar kuģi. "Ir bijuši arī vairāki citi gadījumi, kad vaļi iekļūst Baltijas jūrā," atceras zoologs Ingmārs Līdaka, "taču par kuprvaļiem vēl nav dzirdēts." I.Līdaka pastāsta, ka valis, iemaldoties Baltijas jūrā, nokļūst kā murdā, no kura nevar atrast izeju. Šeit viņam jāaiziet bojā nepiemēroto dzīves apstākļu vai iegūto traumu dēļ. Tuvojoties valim, jau pa gabalu jūtama spēcīga puvuma smaka. Milzīgais dzīvnieks, apzvēlies uz muguras, aiz astes ar trosēm piestiprināts krasta apsardzes kuģim Klints. Neparastais ķermenis atsauc atmiņā filmu Atbrīvot Villiju, bet dziļām rievām pārklātais vēders liek domāt par kādu fantastisku kosmosa kuģi no Zvaigžņu karu arsenāla. Drīz vien uz Skultes mola ierodas arī vides ministrs Raimonds Vējonis un Klints jūrnieki saņem pavēli iedarbināt motoru, lai vilktu vali krastā. Ministrs tikmēr informē klātesošos par kuprvaļa mirstīgo atlieku turpmāko likteni. Vispirms ūdenslīdēji ievietos vali īpašā metāla sietā, ar kuru to ieliks kravas automašīnā. Tad dzīvnieks policijas eskorta vadībā tiks nogādāts Salaspilī, kur to nosvērs, izmantojot smagās ceļu tehnikas svēršanai paredzētos svarus. Visbeidzot Latvijā iepriekš neredzēto kuprvali nodos Latvijas Lauksaimniecības universitātei Jelgavā, kur tās speciālisti sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu veiks nepieciešamās analīzes, lai noteiktu vaļa nāves cēloņus un apstākļus. Tikai pēc tam varēšot spriest, vai kuprvaļa skeletu būs iespējams nodot Latvijas Dabas muzeja rīcībā, kurā pašlaik nav neviena vesela vaļa skeleta. Latvijā ieklīdušais kuprvalis, visticamāk, vēl ir mazulis. Pieaugušie kuprvaļi izaug pat līdz 16 m garumam un dzīvo vidēji 45—50 gadu ilgu mūžu. Šīs sugas pārstāvji starp citiem vaļiem izceļas ar savu īpašo dziedāšanas prasmi — to dziesmas ir vistrokšņainākās un daudzveidīgākās. Diemžēl vienīgā Latvijas kuprvaļa dziesma jau ir nodziedāta.***Kuprvalis (Megaptera novaeangline)- Kuprvaļi ir 27—45 tonnas smagi, līdz 16 m gari jūras zīdītāji. Kuprvaļa sirds vien sver ap 195 kg — tikpat cik trīs vidēja auguma pieauguši cilvēki - Kuprvaļu krāsa variē no pelēkas līdz melnai un pat raibai. Astes spuru klāj dažādas formas balti plankumi, kuru zīmējums ir unikāls katram valim, tāpat kā pirkstu nospiedumi cilvēkam - Kurpvaļi ir plēsēji, kuri barojas ar vēžveidīgajiem, planktonu un sīkām zivīm. Vidēja izmēra kuprvalis barošanās periodā ik dienas uzņem 2000–2500 kg barības - Dzīvnieki var ienirt līdz 150–210 m dziļumam uz laiku līdz 30 minūtēm. Kuprvaļi izceļas ar saviem akrobātiskajiem lēcieniem, kuru nozīme nav pilnībā izskaidrota - Kuprvaļi katru sezonu veic 5000 km garu migrāciju uz siltajiem tropu ūdeņiem, lai pārotos un dzemdētu mazuļus. Ziemas laikā tie ceļo atpakaļ uz aukstākām teritorijām, lai barotos - Neparastajām kurpvaļu dziesmām ir ļoti plaša amplitūda — no 20—9000 Hz. Sarežģītas melodijas viņi izdzied tikai siltos ūdeņos - Pašlaik pasaulē dzīvo 10 — 15 tūkstoši kuprvaļu. Tie ir pieskaitāmi apdraudētajām sugām
Nils Konstantinovs "Diena"
