Pirmais skandāls: igauņi piemāna Latviju un notēlo latviešus Dziesmu svētku gājienā
[10]
[22]
Igauņu dejotājiem no Hānjas pagasta Munameģa apkaimē tik ļoti gribējās dejot Latvijas simtgades dziesmu un deju svētkos, ka viņi izlikās par Latvijas deju kolektīvu Korneti, vēsta Jauns.lv.
Šo stāstu atklāj Latvijas Radio – Hānjas dejotāji Daugavas stadiona laukumā dosies nevis kā Igaunijas, bet kā Veclaicenes kultūras nama deju kolektīvs Korneti. Aigars Tūsiss ir viens no šīs dullās idejas autoriem, ikdienā strādā par metinātāju, bet Hānjas deju kopā dejo vairāk nekā 20 gadu. Viss sācies kā joks, pēc pēdējiem igauņu deju svētkiem sprieduši, ka Igaunijas un Somijas svētkos ir bijuši, kāpēc gan nemēģināt arī pie latviešiem: “Mūsu kolektīva vadītāja Ulvi teica: pat ja mēs netiksim uz latviešu deju svētkiem, vismaz mums grupā būs astoņi vīri ar taisnām mugurām!” sarunā ar Latvijas Radio smejas Aigars Tūsiss.
Igauņu kolektīvs FOTOGALERIJĀ PĒDĒJĀ BILDĒ
Igauņi dejās lielākoties sānos iespiež dūres, latviešu dejām bija jāmācās plaukstu likt citādi. Korneti Latvijas svētkos izvēlējušies senioru grupu, kur vieglāki deju soļi. “Vispār latviešu dejās visvairāk nogurst īkšķi!” atzīst Aigars. Deju biedrības prezidents Sulevs Krāms uzskata: “Kāju pirksti taisnāk jānostiepj, ceļgals augstāk jāceļ… Un vairāk prasa staltu stāju!”
Rīgā teica – nedrīkst!
Šīs avantūras galvenā līdzzinātāja Latvijā ir Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte. Mazajam pagastam ar trijiem simtiem iedzīvotāju ir ansambļi, bet nav sava deju kolektīva un kora. Te ir pierobeža, visi savējie abās pusēs, un ļāvuši kultūras namā uz brīdi iemājot kaimiņiem.
Rozīte vaicājusi Alūksnes pašvaldības Kultūras nodaļas vadītājai Sanitai Eglītei, vai Hānjas dejotāji var piedalīties Latvijas deju svētkos. “Viņa sazvana Rīgu un atbild – nē, nedrīkst. Tikai kā viesi iet gājienā un dejot ielu koncertos. Bet viņiem ar to nepietiek!” Latvijas Radio smejas Rozīte. Komisiju piemānīja
Kā komisiju piemānīja, vairāk lasiet Jauns.lv
Publicitātes foto.
Šo stāstu atklāj Latvijas Radio – Hānjas dejotāji Daugavas stadiona laukumā dosies nevis kā Igaunijas, bet kā Veclaicenes kultūras nama deju kolektīvs Korneti. Aigars Tūsiss ir viens no šīs dullās idejas autoriem, ikdienā strādā par metinātāju, bet Hānjas deju kopā dejo vairāk nekā 20 gadu. Viss sācies kā joks, pēc pēdējiem igauņu deju svētkiem sprieduši, ka Igaunijas un Somijas svētkos ir bijuši, kāpēc gan nemēģināt arī pie latviešiem: “Mūsu kolektīva vadītāja Ulvi teica: pat ja mēs netiksim uz latviešu deju svētkiem, vismaz mums grupā būs astoņi vīri ar taisnām mugurām!” sarunā ar Latvijas Radio smejas Aigars Tūsiss.
Igauņu kolektīvs FOTOGALERIJĀ PĒDĒJĀ BILDĒ
Igauņi dejās lielākoties sānos iespiež dūres, latviešu dejām bija jāmācās plaukstu likt citādi. Korneti Latvijas svētkos izvēlējušies senioru grupu, kur vieglāki deju soļi. “Vispār latviešu dejās visvairāk nogurst īkšķi!” atzīst Aigars. Deju biedrības prezidents Sulevs Krāms uzskata: “Kāju pirksti taisnāk jānostiepj, ceļgals augstāk jāceļ… Un vairāk prasa staltu stāju!”
Rīgā teica – nedrīkst!
Šīs avantūras galvenā līdzzinātāja Latvijā ir Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte. Mazajam pagastam ar trijiem simtiem iedzīvotāju ir ansambļi, bet nav sava deju kolektīva un kora. Te ir pierobeža, visi savējie abās pusēs, un ļāvuši kultūras namā uz brīdi iemājot kaimiņiem.
Rozīte vaicājusi Alūksnes pašvaldības Kultūras nodaļas vadītājai Sanitai Eglītei, vai Hānjas dejotāji var piedalīties Latvijas deju svētkos. “Viņa sazvana Rīgu un atbild – nē, nedrīkst. Tikai kā viesi iet gājienā un dejot ielu koncertos. Bet viņiem ar to nepietiek!” Latvijas Radio smejas Rozīte. Komisiju piemānīja
Kā komisiju piemānīja, vairāk lasiet Jauns.lv
Publicitātes foto.
Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!
atbildēt
0
