Tokyo City gadījums signalizē par daudz plašāku un nopietnāku problēmu

Zane Driņķe: “Tokyo City” gadījums signalizē par daudz plašāku un nopietnāku problēmu

Nesen plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka saistībā ar aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā "Tokyo City", Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija sākusi kriminālprocesu, taču “Tokyo City” gadījums nav tik daudz stāsts par pašu uzņēmumu, bet gan par šādas situācijas iespējamību. Konkrētais uzņēmums tikai izgaismo situāciju, kurā ir iespējams, ka visas iesaistītās puses – gan darba devēji, gan darba ņēmēji - dzīvo un strādā šādā veidā. Attiecīgi rodas jautājums, kas ir novedis pie šādas situācijas, un mēs nonākam pie daudz plašāka un būtiskāka jautājuma – pie valsts nodokļu politikas kopumā, pie vides un fona, kurā jādarbojas uzņēmējiem un rezultātā - arī darba ņēmējiem.

Atsevišķie gadījumi liecina par sistēmu

Sabiedrībā vēl nav aizmirsies iepriekšējais skandāls, kad pirms diviem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieķēra citu ēdinātāju - "Gan Bei". Tas tikai pierāda, ka tā ir sistēma, nevis viena uzņēmuma kaprīze. Un sistēmu veido vairāki aspekti: uzņēmēju domāšana un mūsu biznesa vides vēsturiskais fons, valsts salīdzinoši neilgā pieredze brīvā tirgus apstākļos, atbildīgo un uzraugošo dienestu kapacitātes trūkums, nodokļu apjomi, sodi, kas tiek piemēroti par pārkāpumiem u.c. Ja netiks mainīti šie faktori, arī sistēma nemainīsies un par tādiem uzņēmumiem mēs dzirdēsim vēl un vēl.

Visi uzņēmēji Latvijā nav vienādi!

Protams, es nevēlos vispārināt – visi uzņēmēji Latvijā nav vienādi! Ir tādi, kuri maksā visus nodokļus un izprot, kāpēc to dara; ir tādi, kuri maksā, neredzot jēgu, bet baidoties no sankcijām; ir tādi, kas maksā daļu nodokļu, dažādu iemeslu pēc nespējot vai nevēloties tos maksāt pilnībā, un ir t.s. ļaunprātīgie nemaksātāji, kuri to nedarītu pat labvēlīgākās nodokļu politikas apstākļos.

Kā tad īsti cīnīties ar šiem ļaunprātīgajiem nemaksātājiem? “Tokyo City” gadījumā izskanēja informācija, ka uzņēmējus varbūtējais sods nebija nobaidījis, un tie aplokšņu algu praksi piekopa visai atklāti. Varbūt nepieciešami bargāki sodi? Taču, lai piespiestu negodprātīgos uzņēmējus maksāt nodokļus, pirms pusotra gada tika grozīts likums, kas paredz līdz 370 000 eiro soda naudu, komercdarbības aizliegumu un pat līdz diviem gadiem cietumā, tomēr būtisku uzlabojumu nav. Tad varbūt problēma nav sodu bardzībā? Varbūt problēma daļēji slēpjas arī atbildīgo iestāžu kapacitātē? Pārkāpēji noteikti ir, bet, vai attiecīgās iestādes spēj visus atrast un identificēt? Tātad, lai izskaustu šādu praksi, jādomā arī par to, kā palielināt atbildīgo iestāšu kapacitāti un resursus, lai viņi varētu veikt pārbaudes vēl pilnvērtīgāk.

Atbildīgajām iestādēm nepieciešama lielāka kapacitāte

Šī problēma nodarbina ne tikai tiesībsargājošās iestādes, piemēram, VID, – risinājumus meklē un piedāvā arī paši uzņēmēji. Nozares organizācijas jau sen ir paudušas viedokli, ka problēma slēpjas daudz dziļāk, proti, nodokļu politikā kopumā. Latvijā ir ļoti augsti darbaspēka nodokļi – tas mazina uzņēmumu konkurētspēju un rezultātā var novest ne tikai pie aplokšņu algām, bet pat pie tā, ka uzņēmumi pamet Latviju izdevīgākās nodokļu vides meklējumos. Mēs vēl neesam sasnieguši tik augstu attīstības līmeni, lai varētu atļauties tik lielus darbaspēka nodokļus, kādi mums ir šobrīd. Ar mazākiem darbaspēka nodokļiem mēs motivētu uzņēmējus darboties un aizvien mazāk domāt par aplokšņu algām.

Daudzi eksperti jau ir atzinuši, ka ar šī brīža nodokļu politiku nav iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu, un šādi gadījumi tikai izgaismo un apstiprina problēmu, kura pati no sevis neizzudīs.

Autors: Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, lidostas "Jūrmala" valdes locekle, SIA “Next Maritime Baltic” valdes priekšsēdētāja