Slazds. Sterva, spiegs un lidmašīna. Jaunas versijas par Kārļa Skrastiņa nāvi

Sporta žurnālists Armands Puče uzsver, ka nepretendē uz daiļliteratūras žanru – šo grāmatu drīzāk varētu apzīmēt kā dokumentālo prozu.

Cik noprotams, tad grāmatas formālais impulss bija lidmašīnas «Jak-42» katastrofa Jaroslavļā 2011. gada 7. septembrī, kurā bojā gāja hokeja komandas «Lokomotiv» spēlētāji, tostarp Kārlis Skrastiņš, taču zinātāji vismaz galvenās varones Lauras tēlā atpazīs pat vairākas mūsdienās labi zināmas sportistu draudzenes...

Taču pats interesantākais – par lidmašīnas avāriju.

«Jau no pirmā brīža, kad uzzināju šo faktu, man bija iekšēja pārliecība, ka cilvēciskajam faktoram nav izšķirošas nozīmes notikušajā. Jo tāpat vien nenogāžas šādas lidmašīnas – čārterreiss ar VIP pasažieriem un ar augstas klases pilotiem, apsargātā lidlaukā, kas turklāt ir visgarākais visā Krievijā. Turklāt tobrīd Jaroslavļā notika milzīgs starptautisks forums, un visi taču zina krievu saasināto drošības kontroli šādu pasākumu laikā,» intervijā «Neatkarīgajai» norādījis pats autors.

Papētīti aviospeciālistu atzinumi informatīvajā telpā, protams, arī oficiālie ekspertu dati, un radušies visai šokējoši secinājumi, proti, atšķiras ziņas par lidmašīnas kopējo masu, ja precīzāk – runa ir par divām trim tonnām kravas. «Esmu secinājis, ka traģēdija Jaroslavļā 2011. gada septembrī bija saistīta ar trešo spēku iejaukšanos, kurai nebija nekāda sakara ne ar lidmašīnas tehnisko stāvokli, ne ar pilotu profesionalitāti,» jau minētajā intervijā paziņojis Puče. Pārlapojot dokumentus un palasot grāmatā izklāstīto, var tikai piekrist, tikai jāņem vērā tas, ka tā ir Krievija – brīnums, ka pēc avārijas tika precīzi nosaukta kaut lidmašīnas marka, diez vai kāds vispār kaut ko zināja par kravas svaru...

Savā grāmatā žurnālists uzdod vairākus «spēcīgus» jautājumus, kuri nudien prasītos pēc atbildes. Piemēram, kas tā bijusi par kravu, kuru kopā ar hokejistiem no Jaroslavļas todien bija plānots transportēt uz Minsku? Ir versija, ka šī krava varētu būt saistīta ar militārajām interesēm, savukārt šā reisa «autori» meklējami Zviedrijā. Ja tā, tad šī aviokatastrofa sasaucas (un tas minēts grāmatā) ar prāmja «Estonia» bojāeju. «Arī tajā gadījumā bija daudz neskaidrību un pretrunu skaidrojumos. Viens no galvenajiem – kāpēc kuģi necēla ārā, bet apbēra ar cementu, uztaisīja kapavietu dzelmē? Loģiski taču būtu – izmeklēt, lai izanalizētu un nepieļautu līdzīgas situācijas. Bija dokumentāli pierādījumi tam, ka ir izdzīvojis kuģa kapteinis, viņš bija redzams daudzos dokumentālos materiālos jau pēc avārijas, tomēr šī persona pazuda. Kā tas iespējams?

Bija vēl virkne jautājumu, kas radās ikvienam, kas vien iedziļinājās dokumentos,» tā Puče, intervijā «Neatkarīgajai» apliecinot, ka kā žurnālists nevienu neapsūdz, tikai uzdodot jautājumus. «Traģēdija Jaroslavļā, iespējams, notika, pateicoties kādam trešajam spēkam, kas ik dienu kaut ko dara te, mums apkārt... Kāpēc tā nevar būt? Un kāpēc man nevar būt tāda versija – šī lidmašīna tika izmantota, un tie cilvēki, kas bija tajā, šim trešajam spēkam neskaitījās nekas. Bija svarīgs process, kas nodrošina kaut kādas kravas nogādi no punkta A līdz B.»