Bērziņš: "Rimšēvics ir atbildīgs par Parex krahu"

– Kā tik pēkšņi Parex bankai radās problēmas?

– Banka pieļāva situāciju, ka tai piesaistītie resursi bija uz daudz īsāku termiņu nekā izsniegtie kredīti. Piemēram, bankas rīcībā bija sindicētais kredīts uz pieciem gadiem, taču tā kredītus izsniedza uz 12 gadiem. Tas tika pieļauts masveidā, apzināti, nevienu par to neinformējot. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka pieļāva, ka finanšu sektors tika būvēts uz šādam māla kājām. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas par banku uzraudzību atbildīgā Jāņa Brazovska neatstādināšana no amata daudziem rada izbrīnu. Te man vienkārši trūkst vārdu.

Savulaik runāju ar Igaunijas finanšu ministru Sīmu Kallasu, kādēļ tādām iestādēm vajadzīga neatkarība. Secinājām, ka neatkarība tām vajadzīga tādēļ, lai tās būtu neatkarīgas no atbildības. Kad bankām rodas problēmas, cilvēki nāk un prasa atbildību no valdības. No kā ir neatkarīgi Latvijas Banka un slavenais KNAB? Tie grib būt neatkarīgi no atbildības.

Valdība Parex bankas pārņemšanai nebija gatava. Esmu pārliecināts, ka šo jautājumu skatīja Nacionālās drošības padome pie prezidenta vēl pirms tam, kad valdība sāka iejaukties Parex bankas problēmu risināšanā. Lēmumi, kas šajā sēdē tika pieņemti, bija nekompetenti un nepareizi. Netika paredzēta Parex bankas pārņemšana. Pa to laiku Eiropa pieņēma regulu, ka noguldītājiem banku bankrota gadījumā valsts garantē 50 000 eiro. Latvijas Bankas spiediena rezultātā šī norma ļoti strauji tika pieņemta, un arī Saeima par to ātri nobalsoja. Tad atklājās, ka Parex banka grimst. Tajā brīdī no valsts budžeta nelaimīgajiem ieguldītājiem būtu jāmaksā simtiem miljonu un Rimšēvičs no amata tiktu nomests kā korķis. Tādēļ Latvijas Banka uzstāja, ka Parex banka jāglābj.

Pārņemot banku, jau no paša sākuma valstij bija jānosaka ierobežojumi naudas izmaksām. Varu droši apgalvot – nesaprotamu iemeslu dēļ Latvijas Banka pastāvēja uz to, ka tas nav jādara. Šo apstākļu kopums izraisīja līdzsvara zudumu. Parex banka bija tas akmens, kurš mūs tik strauji norāva zem ūdens. Vainīgās amatpersonas ir jāsauc pie atbildības.

– Divas lietas, kuras šajā Parex bankas stāstā ir šausminošas. Pirmā – Parex banku sākotnēji valsts nekādi nespēja pārņemt. Otra – jūsu minēto ierobežojumu nenoteikšana. Rezultātā valsts zaudēja simtiem miljonu latu. Vai tas ir normāli, ka viss turpinās, it kā nekas nebūtu bijis?

– Tas, ko valdība pēdējā brīdī izdarīja saistībā ar Parex, jāatzīst, ka daudz ko labāku neviens cits nevarētu izdarīt. Tikmēr neatkarīgie no atbildības, kuri šo putru ievārīja, tā arī palika no atbildības neatkarīgi.